Šī vēstule mudina uz secinājumiem, kurus izdarīja komisija savā atskaitē, veicot divus seansus ar Andželiku Kotēnu un nonāca pie slēdziena par pilnīgu jekādu neparstu īpašību neesamību. Taču negatīvais rezultāts, kuru ieguva autoritatīva komisija, nevar izsvītrot tūkstošiem cilvēku liecības, kuri apgalvoja redzēto neparasto parādību patiesumu Ornas departamentā, Andželikas dzimtenē. Apmainīšanās iespēja no meitenes puses ar tikaprobežotām prāta spējām pilnībā ir izslēdzama. Atliek tikai uzskatīt, ka sākumā nezināmās enerģijas parādības pakāpeniski atslāba, iekams neizzuda pavisam. Vai varētu turēt aizdomās krāpniecību, ja gadījums ar Andželiku Kotēnu būtu vienīgais zinātnes vēsturē, bet fizioloģijas darbos tiek minēti daudzi analogi fakti. Tie pierāda elektriskās īpašības, kuras piemīt dažām zivju sugām, dažreiz uz kādu laiku pataloģijas veidā var izpausties arī cilvēkiem.
Nevēloties citēt šos publicētos darbus, minēšu tikai doktora Pions, ārsta no Pelujas pilsētas, kas atrodas Šēras departamentā, liecību, kurš novēroja līdzīgu stāvokli kādai meitenei Andželikas vecumā. Šī meitene dzīvoja Endras un Luāras departamenta Aijas pilsētā. Vārdā Onorīna Sepona, trīspadsmit gadu veca, piederēja turīgai zemnieku ģimenei un apmācībai tika nodota pie veļas šuvējas Aijā. Reiz, 1857.gada decembrī sākumā, kad viņa strādāja blakus savai saimniecei, galds, aiz kura viņas sēdēja, pēkšņi stipri nodrebēja bez jebkāda redzama iemesla. Pārbiedētās sievietes atlēca sānus, bet galds vilkas līdzi Onorīnai, atkārtojot visas viņas kustības; visbeidzot tas atpalika un pagāzās. Tas pats notika ar visiem priekšmetiem, kuriem pieskārās Onorīnas apģērbs: ar galdiem, krēsliem, koka gultām utt. Visas šis parādības turpinājās divus mēnešus katru dienu, daudzu liecinieku klātbūtnē, kuri piederēja dažādiem sabiedrības slāņiem, kad 1858.gada 10.februārī Aijas pilsētā ieradās doktors Pino. Viņš konstatēja sekojošus faktus.
Interesanti.
