Vai mēs dzīvojam vienu reizi, vai arī vairākas reizes? Mēs nevaram būt pārliecināti, ja nākas no bērniem dzirdēt šādus stāstus, bet izskatās, ka ar nāvi nekas nebeidzas.
15 stāsti no bērniem, kas liks uzmesties zosādai3
Mana 4 gadus vecā meita runāja ar kādu, sēžot savā gultā. Es uzkāpu pa kāpnēm un klausījos. Es dzirdēju viņu sakām: "Jā, labi, es viņai pateikšu. Čau, vecmāmiņ." Mans bioloģiskais tētis tikko bija miris, un es uztraucos, vai viņam viss ir kārtībā. Es viņai jautāju, ar ko viņa runā. Viņa teica: "Ar vecmāmiņu, un viņa man teica, lai pasaku, ka vectēvam viss ir kārtībā un viņa par viņu rūpējas." Viņa nekad nav tikusies ar vecmāmiņu un ir ieņemta neilgi pēc vecmāmiņas nāves.
***
Kad manam dēlam bija 3 gadi, es valkāju kaklarotu, kuru nebiju valkājusi ilgu laiku. Viņš ielika to rokā un teica: "Es tev to iedevu" un, kad es teicu: "Nē, mīļais, tu to nedarīji." Viņš atbildēja: "Jā, es to darīju, tā kādreiz bija mana... Es to tev iedevu jau sen." Man uzmetās drebuļi. Kaklarota piederēja manam vectēvam, ko viņš man uzdāvināja uz 16 gadiem, pirms 20 gadiem. Mans vectēvs nomira 11 gadus pirms viņa piedzimšanas, un mans dēls ir nosaukts viņa vārdā.
***
Kad mēs ar brāli bijām mazi, mēs ar mammu un tēti sēdējām mašīnā un braucām pa laukiem tālu no mājām. Mans brālis klusi skatījās ārā pa logu, un pēkšņi viņš norādīja uz vientuļu māju tālumā un teica: "Ak, lūk, tur es dzīvoju." Mana mamma teica: "Kad??" Viņš kļuva diezgan īgns un teica: "Zini, kad es dzīvoju kopā ar savu otru mammu un tēti." Mēs nekad iepriekš nebijām bijuši šajā apkaimē, un manu nabaga mammu un tēti sabiedēja viņa pārliecība...
Kad manai meitai bija apmēram 2 gadi, viņa iegāja mūsu viesistabas skapī un ķiķinot skrēja ārā no tā. Es viņai jautāju, ko viņa dara, un viņa turpināja man teikt, lai saka "sveiki". Es viņai jautāju, kam? Viņa teica: "Pasveiciniet Papa." Es atbildēju: "Jā, jā, sveiks, Papa" Papa bija mans vectēvs, kurš aizgāja mūžībā 1999. gadā. Mana meita piedzima 2001. gada beigās un nekad nav satikusi un redzējusi manu vecotēvu. Apmēram pēc dienas mēs devāmies uz manu vecāku māju, un viņa ieraudzīja attēlu un teica: "Tas ir Papa!" Tā patiešām bija mana vecātēva bilde. Es to nekad neesmu aizmirsusi!
***
Kad biju stāvoklī pirms gandrīz 10 gadiem, es nezināju, ka tie ir dvīņi. Es pazaudēju vienu, un es nekad to neesmu teikusi savai meitai. Kad viņai bija kādi 4 gadi, viņa man jautāja, kas ir tā mazā meitene, kura atnāk un apsēžas viņas gultā un ar viņu runā. Mēs savā ģimenē neesam zaudējuši nevienu bērnu, izņemot viņas dvīņi. Man no tā uzmetās zosāda.
***
Es gatavoju spageti. Mans dēls uzlika uz galda 3 šķīvjus. Es jautāju, kāpēc viņš uzlika 3, ja mēs esam tikai divatā. Viņš teica: "Nē, vecmāmiņa ir augšā." Mājā dzīvojām tikai es un viņš, un mana vecmāmiņa jau sen kā bija mirusi.
Kad mans tētis nomira, es biju pārāk sarūgtināta par to, lai izstāstītu to savam dēlam, un, kad beidzot saņēmu drosmi viņam to pastāstīt, viņš teica: “Es zinu, mammu, viņš man jau teica."
***
Kad manam dēlam bija 3 gadi, viņš man stāstīja stāstus par to, kā viņš kopā ar tēti strādāja pie Zelta vārtu tilta būvniecības un ka kādreiz viņš bija viens no galdniekiem. Mans dēls tajā vecumā nekad nebija bijis Sanfrancisko, jo mēs dzīvojam Sidnejā, Austrālijā. Viņš nekad nebeidza par to runāt, tāpēc, kad viņam palika 5 gadi, mēs devāmies ceļojumā un aizvedām viņu apskatīt Zelta vārtu tiltu, un bija pārsteidzoši redzēt viņa reakciju, viņš kliedza no prieka, tas bija apmēram tāpat, kā kāds pārnāk mājās pēc ilgas prombūtnes.
***
Kad manai meitai bija 7 gadi, viņa nokāpa lejā, lai no pagrabā esošās saldētavas izņemtu paplāti. Viņa atnāca atpakaļ un teica: "Mammu, lejā ir vīrietis, un viņš teica, ka viņu sauc Harolds, un viņš ir tavs vectēvs." Es viņai teicu: "Jā, mans vectēvs nomira, kad man bija aptuveni 7 gadi." Es saviem bērniem nekad neko par viņu nebiju stāstījusi.
Mani dvīņi gāja bērnudārzā. Mani vecāki bija miruši vismaz 10 gadus. Bērnudārzam bija pievienota nekonfesionāla baznīca. Ziemassvētkos viņi veidoja skeču. Mana meita atskrēja pie manis un sāka ar mani runāt par maniem vecākiem. Viņa teica, ka redzējusi viņus baznīcā. Viņi (mani vecāki) gribēja, lai viņa man pastāsta, cik ļoti viņi ar mani lepojas... Vai es tev teicu, ka mani dvīņi ir adoptēti...?
***
Esmu dzimis hinduistu ģimenē. Bērnībā man pastāvīgi bija viens un tas pats sapnis. Tas bija mājā, kurā dzīvoju līdz 12 gadu vecumam. Zvana durvju zvans un tur ir 2 mūķenes. Viena ļoti gara un otra īsa. Viņas pasniedza manai mātei mazuli, un tad durvis aizvērās. Tieši tā! Nez kāpēc pēc sapņa jutos mierīgi un atslābināts. 15 gadu vecumā es uzzināju, ka esmu adoptēts.
***
Kad manai meitai bija 2 gadi, viņa man teica, ka izvēlējusies mani par savu mammu. Viņa teica, ka redzējusi mani Kalifornijā un tad ir izvēlējusies. Mēs dzīvojām Virdžīnijā, bet es lielāko savas dzīves daļu esmu pavadījusi Kalifornijā.
Manam mazdēlam bija 18 mēneši, kad nomira mans tētis. Viņi nekad nebija tikušies, jo mēs dzīvojam Džordžijā un tētis Pensilvānijā. Atrodoties apbedīšanas birojā, mans mazdēls viens pats sēdēja uz ceļgala mana tēta urnas priekšā un ļoti aktīvi runāja. Mēs visi viņu vienkārši vērojām. Kad viņš pārstāja, es viņam jautāju, ko viņš dara. Viņš teica, ka Papijs viņam teica, ka viņam žēl, ka viņi nav tikušies, un tad arī MiMi (mana mamma) ieradās ar viņu runāt. Viņi esot teikuši, ka vienmēr būs ar mums.
***
Mēs uzcēlām māju vietā, kur atradās vecs šķūnis. Mūsu 4 gadus vecais dēls skatījās ārā pa attēla logu un kliedza: "Tur ir zemnieks." Mēs skatījāmies un neko neredzējām. Pēc tam viņš ieskrēja savā guļamistabā un teica, ka zemnieks dod sienu govij un slauc to. Reizēm varēja dzirdēt kā govis mauj un citus dzīvniekus.
***
Man draudēja spontāns aborts 12. nedēļā... Par laimi, man joprojām bija ļoti skaista meitenīte, kura ieradās 4 nedēļas agrāk. Kad viņai bija 4 gadi, viņa man teica, ka manā vēderā kopā ar viņu bija vēl viens bērniņš, kurš lika viņai virsu kājas... tāpēc viņa viņu izgrūda.