›

6 briesmīgas indes un universāla pretinde 5

510 0

Kas ir bijusi īstenība vai izdoma, gadsimtu laikā kļuvis par vienu. Stāstu par indēm ir vairāk nekā gribētos. Tiesu medicīnas ekspertīze nebija pieejama un par to iedarbību var uzzināt vien no cilvēku stāstiem. Dažas no indēm ir kļuvušas par leģendām, bet, vai tās patiešām ir eksistējušas, nav pierādīts.

Eksistējušas vai izdomās, bet indes ir iedvesušas bijību, kā arī tikušas izmantotas kā uzticams līdzeklis pretinieku novākšanai, jo ļāva diezgan viegli izvairīties no soda. Vien ar dažiem izņēmumiem vēstures gaitā cita cilvēka nogalināšana ir bijis sodāms noziegums, tāpēc, piemēram, nemanāmi novākt ar indi kādu radinieku mantojuma iegūšanai un palikt nesodītam varētu būt labs risinājums.

Kur ir bijis pieprasījum, tur arī piedāvājums. Iepazīsimies ar dažiem no tiem.

Gu inde

Gu inde ir no Senās Ķīnas, tai piedēvēja maģiskas īpašības. Pēc leģendas, lai to radītu, traukā vajadzēja ielikt čūskas, skorpionus, simtkājus, ķirzakas un dazādus kukaiņus. Trauku vajadzēja atstāt tik ilgi līdz pāri palicis ir tikai viens kustonis, pārsātināts ar citu indēm. Pēc tam no tā ieguva indi ar kuru nogalināt, izsaukt slimību vai pieburt cilvēkus. Šīs indes upuri mira no asins vemšanas. Iespējams, ka šī inde spēja nogalināt no attāluma

Inde uz Parisatis naža

Parisatis, Persijas valdnieka Artakserksa II māte, nespēja sadzīvot ar savu vedeklu Statīru. Viņa vienkārši uzskatīja, ka tā ir aizņēmusi visas dēla domas un tāpēc dēls to mazāk mīl (cik pazīstami) Tāpēc viņa izdomāja, ka Statīras vajag atbrīvoties. Vienkārši noindēt nebija iespējams, jo viena otrai neuzticējas un baidījās tikt noindētām. Abas ēda no viena trauka un vienu un to pašu ēdienu. Parisatis izdomāja sekojošo - saindēja ar nezināmu indi vienu naža pusi. Ar tīro pusi nogriezusi sev vistu, viņa nazi iedeva vedeklai, kas saindējās un mira. Pirms miršnas Statīrai izdevās pārliecināt Artakserksu, ka vainīga ir māte, kur vēlāk izsūtija uz Babilonu.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

EitrnbspindeEitr nāk no... Autors: Lestets 6 briesmīgas indes un universāla pretinde

Eitr inde

Eitr nāk no Skandināvu mitoloģijas, kur tā ir inde un dzīvības eleksīrs vienlaicīgi. Ginnungagapē, pirmatnējā haosā, uguns no Muspelheima satikās ar ledu no Niflheima. Ledus izkusa, kļūstot par Eitr un no tā piedzima milzis Imir. Kopumā tas ir sinonīms kaut kam ļaunam, sliktam vai čūsku indei. Tāpat Jormungandrs, čūska, kas sargā Migardu, var radīt šo indi. Pēc leģendas Ragnarokā Jormungandru nogalinās Tors, bet tā kā tā asinis ir tīrs Eitr, tad arī Tors mirs.

Islandiešu valodā vārds "Eitur" joprojām nozīmē indi.

Bordžia baltais... Autors: Lestets 6 briesmīgas indes un universāla pretinde

Bordžia baltais pulveris

Bordžia bija vien no varenākajām dzimtām viduslaiku Itālijā. Leģenda par balto pulveriti sākās sultānu Cem, kas bija Osmaņu impērijas Bajezida II pusbrālis. Bajezids maksāja lielu naudu, lai krustneši turētu to talāk no Osmaņu impērijas un pretendēšanas un troni. Pēc Inokentija nāves par pāvestu kļuva Aleksandrs VI jeb Rodrigo Bordžia, kas arī turpmāk saņēma naudu par sultānu turēšanu gūstā Romā. Diemžēl 1494. g. Karls VIII iebruka Itālijā, lai iekarotu Neapoles karalisti. Nonākot līdz Romai, viņš ar Aleksandru VI noslēdza vienošanos, ka izbeidz Itālijas iekarošanu apmaiņā pret sultānu Cem. Tomēr francūžu veiksme bija mānīga. Pa ceļam uz Neapoli sultāns Cem nomira. Uzreiz izplatījās baumas, ka viņu ir noindējis Aleksandrs VI ar baltu pulverīti, kas var nogalināt vairākas dienas pēc nonākšanas organismā. Drīzumā tas pārvērtās par leģendu. Viena doza var nogalināt acumirklī vai arī pēc nedēļām un mēnešiem. Viela bija balta kā sniegs ar patīkamu garšu, to varēja viegli nepamanīt ēdienā vai dzērienā. To esot varējis iebērt zābakos vai pievienot pie svecēm, padarot to dūmus indīgus.

Katrā ziņa šī leģenda dzima laikā, kad indēšana bija pieprasīta.

Aqua Tofana

To 17.gs. radīja Guilia Tofana no Palermo. Ta bija stipra inde bez krāsas, garšas un smaržas. Škidrums, kas neradīja aizdomas. Tas tika izgatavots no arsēna, svina un beladonas. Inde esot spējusi nogalināt ļoti precīzi. Devu varēja izrēķināt tā, lai upuris mirst pēc nedēļas, mēneša vai gada. Upuriem esot izkrituši mati un zobi un upuri esot rāvušies čokurā līdz agonijas pilnai nāvei. Citi savukārt apgalvoja, ka upurim sākās vājums, kas vairs nekad nepārgāja un noveda līdz nāvei. To pievienoja ēdienam, bet citreiz uzklāja uz vaiga, lai saindētu upuri skūpsta laikā.

Lai arī kā nebija, bet indes radītāja tika sodīta ar nāvi 1659.g. Pēc tam arī viņas klientiem tika piespriests publisks nāvessods.

Reklāma

Poudre de succession

Poudre de succession jeb mantotāju pulverītis nosaukumu ieguva pēc tā pielietojuma - lai atbrīvotos no nevēlamiem mantiniekiem. Iespējams, ka to esot atklājusi Marija Madelaine d'Aubrei. Tas sastāvējis no stikla, svina cukura, Aqua Tofana pulverīša un arsēna. Tas esot bijis, tik indīgs, ka upuris to ieelpojot varēja mirt mokpilna nāvē. d'Aubrei indētājas karjera sakās, kad tēvs viņas mīļāko ieslodzīja cietumā. Šeit kapteinis Godins uzzināja no kameras biedra par dažādam indēm, un pēc abrīvošanās steidza padalīties ar savu mīļāko. Marija sāka eksperimentēt ar sastāviem un to iedarbīūbu pārbaudīja uz nabagiem. Par pirmo tīšo upuri kļuva tēvs. Pēc tam sekoja brāļi, jo viņa vēlējās iegūt sev marķīza mantojumu. Vēlāk mira arī Sent-Krua, kameras biedrs, kas dalījas ar savam zināšanām. 1676.g. viņu arestēja. Pēc spīdzināšanas ar ūdeni nocirta galvu un ķermeni sadedzināja.

Viņas arests un nāve ievadīja Lietu par Indēm. Skandālu, kura laikā no 1676-1682.g. 36 franču aristokrāti tika apsūdzēti par buršanos un viņiem piesprieda nāvessodu.

Mitridāts

Tā bija semimītiska substance, ko esot radījis Mithradates VI, Pontijas karalis. To izmantoja pret jebkāda veida indēm un sastāvā ietilpa 65 vielas.

Mithradates tēvs esot ticis nogalināts pēc viņa mātes pavēles, kura turpināja valdīt kā reģents līdz dēla pilngadībai. Lai savu valdīsanu paildzinātu viņa mēģināja noindēt arī savu dēlu, taču viņam izdevās radīt pretindi un padarot sevi neievanojumu. Tā bija tik populāra, ka tika izmantota līdz 18.gs. vidum, t.i. vairāk nekā 1800 gadus. Viduslaiku Eiropā to izmantoja arī pret mēri, bet mitridāts īpaši populārs bija Francijā un Eiropā, kur, kā varēja pārliecināties iepriekš, indēšana bija izplatīts vaļasprieks mērku sasniegšanai.

510 0 5 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0