Nav noslēpums, ka dzīvnieki bieži vien sajūt lietas, kas cilvēkiem nav pa spēkiem. Dažreiz tie ir spoki, bet citreiz kaut kas dabiskāks, taču cilvēka maņām netverams.
Reddit ir vieta, kur cilvēki dalās ar jebko un šeit var atrast arī stāstus par kaķu dīvaino uzvedību
Mans kaķis tika savainots cīņā ar neredzamu būtni
Man bērnībā bija trīs kaķi. Kad man bija 13 gadi, vienu nakti pamodos un ieraudzīju, ka visi trīs kaķi sēž uz manas gultas un blenž uz tumšu istabas stūri. Prasot kaķiem, kas ir noticis, tie nereaģēja un turpināja blenzt. Pēkšņi viņu acis sāka kustēties, it kā tas, uz ko viņi blenza, pārvietojās. Viens no viņiem sāka plēst gaisu ar ķepu un pārējie divi darīja to pašu, bet pirmā kaķa ķepa palika iestrēgusi. Kad pārējie divi novicināja savas ķepas vēlreiz, pirmā kaķa ķepa atbrīvojās. Pēc tam es izdzirdēju smagus soļus dodamies ārā no istabas un divi kaķi devās tam pakaļ, bet viens palika uz gultas. Nākamajā rītā kaķi atgriezās, bet vienam no viņiem nebija auss galiņa.
—PlymouthDodgeWrecks
Manas draudzenes kaķis izkliedza viņas vārdu.
Es ar savu draudzeni gulēju pie viņas, kad mani pamodināja tas, kā kaķis skrāpē durvis un mēģina tikt iekšā. Es to ignorēju, bet ņaudēšana izklausījās pēc mēģinājuma pateikt draudzenes vārdu. Kaķim sanāca " AAAAH-MEH-LEEEH!" un kaķis turpināja to atkārtot. Es pamodināju draudzeni un pateicu to viņai, bet draudzene nelikās par to zinis un tūlīt pat aizmiga. Es turpināju sēdēt šausmās, kamēr kaķis to neizbeidza pēc kādām 5 minūtēm. Pēc tam es aizgāju gulēt. It kā tas bija jauki no kaķa puses, bet pilnīgi noteikti dīvaini.
—kuchtaalex
Man bija sapnis par to, kā ruds kaķis mani saskrāpē līdz tam mirklim, kad ruds kaķis mani saskrāpēja
Sešu gadu vecumā man bija sapnis, kurā ruds kaķis, kas sēž uz ķieģelu sienas mani sakrāpē, kad es mēģinu to paglaudīt. Pēc tam astoņu gadu vecumā es ieraudzīju rudu kaķi uz ķieģeļu sienas un tas mani sakrāpēja, kad es mēģināju to paglaudīt. Toreiz es biju diezgan dusmīgs uz sevi, jo man vajadzēja zināt, ka tas notiks. Tad 15 gadu vecumā šis sapnis atkārtojās, šoreiz jau kopā ar deja vu sajūtu.
17 gadu vecumā ejot uz skolu es ieraugu rudu kaķi uz ķieģelu sienas un tas man ļauj to paglaudīt, bet tad mani pārņēma sajūta, ka mani vajadzēja saskrāpēt. Pēc tam man vairākas reizes sapnis atkārtojās un es katru reizi pamodos, lai gan tam nevajadzeja būt šausmīgam.
Dažus gadus vēlāk, kad draugs pārcēlās uz citu dzīves vietu, es dodos to apciemot un ieraugu rudu kaķi uz ķieģelu sienas. Man pārņem apjukums un es sniedzos to paglaudīt un tas mani saskrāpē. Es dodos prom zinot, ka visi pārējie gadījumi un sapņi bija šī atgadījuma atbalsis.
Kopš tā laika es vairs neesmu redzējis rudu kaķi.
—city17dweller
Kaķi redzēja spokus, tāpēc mēs pārvācāmies
Kopā ar savu vīru mēs dzīvojām dzīvoklī, kas bija vecā mājā, kur pilnīgi noteikti spokojās. Mēs tur bijām nodzīvojuši mēnesi, kad no patversmes paņēmu kaķi. Tiklīdz tas nonāca dzīvoklī, tas sāka dīvaini uzvesties. No sākuma domājām, ka kaķim ir grūti pierast pie jaunās vides un ka iepriekšējā dzīves vietā pret viņu slikti izturējās, bet kad vēl pēc pāris mēnešiem paņēmām kaķēnu, nonākot dzīvoklī tas sāka uzvesties tieši tāpat. Ja vien durvis nebija kārtīgi aizvērtas viņi slēpās vannasistabā. Tāpat zem mēbelēm. Ja pārcēlām mēbeles citā vietā, tad viņi tāpat slēpās.
Kaķi vispār atteicās iet uz virtuvi. Nācās pat pārcelt viņu ēdienu uz citu vietu. Koridorā bija liels skapis, kur tie slēpās. Pat ja iestrēga, varēja stundām sēdēt nemaz neņaudot. Savukārt guļamistabā bija mazāks skapis, kur viņi ne par ko negāja iekšā, pat ja durvis bija vaļā.
Pati dīvainākā lieta bija ar guļamistabu. Ja mēs tur bijām, kaķi staigāja apkārt vai pieglaudās mums, kad pēkšņi tie sastinga, sāka blenzt uz griestiem un izskrēja no istabas. Mēs pārcēlāmies uz citu dzīves vietu tiklīdz radās tāda iespēja. Jaunajā vietā kaķi uzvedās normāli.
—LivDangerously
Mana drauga kaķis ielēca man klēpī ...trīs gadus pēc tā nāves
Ciemojoties pie sava drauga mēs skatījāmies televizoru pagrabā, kad viņa devās pēc uzkodām. Kad viņa bija prom, ar mani sasveicinājās kaķēns. Tas ielēca klēpī, patrinās gar seju un tad aizbēga. Kad draudzene atgriezās, tad es pateicu, ka viņas kaķis ir jauks. Viņa atbildēja, ka viņai nav kaķa. Pēc kaķa apraksta kļuva skaidrs, ka tas bija tāds pats kaķis kā dzīvoja pie viņiem pirms trim gadiem
—MissesFeatherBottom
Kaķis ir noslēpumains, mistisks dzīvnieks.
Ja palasa, papēta vesturiskus rakstus, tad var secināt, ka par kaķi nav nekādu ziņu no senākajiem laikiem.Ari bībelē, kaķis nav pieminēts ne vienu reizi.Noass pirms plūdiem būvēja šķirstu, glāba no katras dzīvās radības pa pārītim, lai pēc plūdiem atkal būtu dzīvība uz zemes, bet kaķa uz viņa plosta nebija.Tomērt drīz pēc plūdiem paradās kaķis, no kurienes, ja viņu neglāba, jo nebija ko glābt . Un kaķis kļūst par dieva tēlu daudzās austrumu valstīs, par pielūgsmes objektu, viņam ir statujas un tempļi celti.Savā laikā , austrumos, kaķi drīgstēja turēt tikai priesteri un valdnieki.Un melnais kaķis un raganas...
Tas tikai tagad kaķis ir itkā parasts mājdzīvnieks, daudzi pat mizkastnieki, sētas kaķi...
Bet kad un no kurienes cēlies, kāpēc te uz Zemes ieradies...kas zin, kas zin, kāda ir kaķu misija te pie mums un starp mums cilvēkiem...
Nu vispār kaķos un suņos iemiesojas dvēseles, kas nesen bijušas cilvēku ķermeņos - grēcīgas dvēseles, kas līdz cilvēka ķermenim atkārtoti nav tikušas. Un kaķi, suņi tāpēc parasti uzturas cilvēku tuvumā (viņu misija tāda) un to cilvēku tuvumā, ar kuriem viņiem jau ir bijusi kopīga pieredze iepriekšējās dzīvēs. Turklāt kaķi un suņi potenciāli nākamajā dzīvē atkal kļūst par cilvēkiem. Bet dabūt suņa vai kaka ķermeni - ir ļoti zems līmenis, no tā ir ļoti jābaidās un jāizvairās, jo daudzas iepriekšējo dzīvju iemaņas zūdot, piemēram, intelekts un nezinu kas vēl. Tas varētu būt iemesls, kāpēc kaķi skaitās "mistiski zvēri", jo viņu parādīšanās salīdzinoši tikai nesen arī bija vajadzīga šādiem nolūkiem. Agrak cilvēki caurmērā bija ticīgāki un tādā masveidā līdz kaķiem/suņiem nenonāca.
Par pārējiem stāstiem tur nav nekā īpaša. Tādi stāsti internetā klejo tūkstošiem. Un ir tikai jābrīnās, kā cilvēkiem izdodas nezināt, ka dvēseles mēdz pāriemiesoties, ka katram cilvēkam ir arī smalkais ķermenis (ar kuriem spoki staigā) un ka spoki arī staigā un dzīvo starp mums. Un daudzi kaķi gan var redzēt tos kermeņus, gan arī dazādas būtnes var iemiesoties uz īsu brīdi kaķu, suņu ķermeņos (izmantot kaķus, suņus kā īslaicīgu transportu, tātad ķermenī tajā brīdī var būt vairākas "būtnes"-dvēseles - patstāvīgā un "ciemiņš/-i" . Acīmredzot, tikai nedaudzi šīs sakarības pamana.
Man kādreiz arī bija kaķis, kurš sad un tad istabā pārtrauca kādu nodarbi un pēkšņi pievērsa skatienu punktam, kurš it kā pārvietojās. Mēs parasti tad jautājām: "Kas tur ir? Ko tu redzi? Ko ieraudzīji?" Tā it kā tiešām redzētu kādu neredzamu cilvēku. Tikai toreiz es nezināju, ka tādas būtnes aŗī ir un starp mums staigā. Bet mums tās būtnes acīmredzot nebija agresīvas, nekādus pekstiņus netaisīja. Tomēr ne visi kaķi redzot tās būtnes. Tagad man arī ir kaķis, bet šādi neuzvedas. Varbūt tāpēc, ka spēju nav. Bet ceru, ka nav arī tādu būtņu, jo regulāri attīru māju no tādiem iemītniekiem. Tam ir dažādi paņēmieni.
Tie, kas izmanto to ohoi dēlīti, tie vispār ir traki. Tos spokus, garus tā ari var izsaukt (parasti spoki arī ir grēcīgas-bīstamas dvēseles, jo negrēcīgas par spokiem nepaliek). Un pēc tam var sekot briesmu lietas. Zināms, ka no spoguļiem tur visādas būtnes var nākt ārā. Tāpēc ir efektīgi pretī spogulim pielikt kādu svētbildi, ikonu vai ko tml. Lai gan zināma veida "sliktās, neredzamās būtnes" sērfo arī pa māju, kur pilns ar ikonām nokrauts, bet vismaz jauni nenāk klāt.
! 
