Vai neviens nav teicis, ka tā dēvētais garīgums ir pašsabotējošas ego lamatas?
80-to gadu vidū psihologs Džons Velvuds ieviesa terminu garīgā apiešana (spiritual bypassing). Tās ir garīgās prakses un ticējumi, lai izvairītos no saskarmes ar negatīvām emocijām, neatrisinātām problēmām un emocionālajām pamatvajadzībām. Garīgās apiešanas rezultātā mēs atsvešināmies no savas un citu cilvēku būtības, sākam slēpties aiz kaut kāda garīga, metafiziska plīvura. Tas ne tikai atsvešina mūs no sāpēm un personīgajām problēmām, bet arī īsta garīgums, ieslogot mūs metafizikas cietumā - pārspīlētas pieklājības, laipnības un pārākuma zonā.
Brīdinu, ka zemāk izlasītais var likties aizskaroši