Atbrīvojos no bailēm. Drīzāk iemācījos tās kontrolēt, spēt tās savaldīt, brīžos, kad nav pamata baidīties. Joprojām cīnos, taču fantāziju cenšos apklusināt, uzreiz kā jūtu, ka tā iziet ārpus rāmjiem. Baiļu sajūtu pilnībā neiznīcināsi, lai spētu dzīvot, ir jābaidās. Jābaidās – lai pasargātu sevi reālu briesmu gadījumā.
Četrus gadus, iespējams, visu dzīvi meklēju savu stilu, paņēmienu kā gleznot, zīmēt, rakstīt, acīmredzot, bija nepieciešami četri gadi, lai uz lietām, notikumiem paraudzītos no malas, ieraugot, ka man jau ir pašai savi tehniskie paņēmieni. Var teikt – es atradu sevi.
Aizstāvēšana ritēja labi. Drosmei iedzēru kafijas tasi, kurai klāt bija pieliets melnais balzams un piens. Šis dzēriens silda, ļauj nomierināties un neliek apreibt. Trūktu vēl putukrējums ar šokolādes skaidiņām, bet tas jau būtu pārāk "īpaši"...
Atzīme - tikai skaitlis, bet lielākais vērtējums nāk no malas, skatītājiem, no sevis pašas, nevis no ciparu kombinācijām.
