Autora bilde
Triptihā, ja ieskatās, var pamanīt tādus simbolus kā:
Koki un krūmi – koki bez lapām ir nāves simbols, bet pavasarī, kad plaukst pumpuri krūmos, sākas jauns cikls, dzīvība. Suns ar izkārtu mēli – cilvēka labākais draugs, pavadonis, tomēr manā interpretācijā, tā mēle ir izkārta, ap kaklu ir ķēdes. Mēle ir radīšanas un iznīcināšanas simbols. Tā ir skaņa. Elles suns ir neredzams, tas tuvojas tikai briesmu gadījumā. Var izglābt, var iznīcināt. Bet varbūt tas ir vilks? Ķēdēs kalts, savažots… Vilkatis? Metāla sēta – metāls ir auksts. Tā ir robeža starp dzīvo un mirušo pasauli. Tā ir tik trausla, ka to ir pavisam viegli šķērsot. Zirnekļi – lai arī šķiet, ka tie ir tumsas iemītnieki, tā tas nav. Tie ir sargi. Tie vēro tevi, rūpējas, lai pasaulē ienāktu gaisma – baltie zirnekļu tīkli. Elektrības vadi – tā ir saikne starp vienu emociju uz citu. Zvaigznes – gaisma tumsā. Cerību stari. Ēnu silueti – tumsa, kas spēj pārņemt gaismu, kad tiek izjaukts līdzsvars. Mirušo gari. Labi vai ļauni, bet tie mājo tumsā. Putns – brīvība, spēja izrauties no pagātnes, doties tālāk. Senču gari. Kalni – nesasniedzamie mērķi, kas biedē, neaizsniedzamās domas un sapņi, kas nosalst to asajās virsotnēs. Zvīņas – nauda, laime, tajā pašā laikā čūskas āda vai ķirzakas mugura, aste, kas tiek nomesta, kad draud briesmas.Krāsu simbolika:
Balts – gaisma, tīrība, cerība, debesis. Melns – nakts, nāve, izmisums, skumjas, vēlme paslēpties. Pelēks – vienaldzība, tukšums, sastingums, aukstums. Sārts, okers – dzīvība, enerģija, smiltis kā laiks. Zaļš, brūns – daba, jauns sākums, dzīvība.
Autora bilde
