Rakstot
Rakstot pildspalva pār lapu slīd,
Cenšoties atrast vārdus, kas sirdī mīt.
Tie ir tur dziļi, dziļi, dziļi iekšā,
Tos neredz, jo viss cits ir priekšā,
Bet rakstot tie paliek uz lapas,
Visi vārdi - rītausma vai lapsas,
Vai jebkas cits, bet tie paliek tur klusi,
Gaida, kad būšu rakstīt pabeigusi.
Kad pabeidzu es jaunu dzejoli,
Novērtēju, jo nevar bāzt kabatā katru oli.
Jānovērtē, jāapskata, jāpārlasa,
Jo labs un slikts - atšķirība krasa,
Tāpat kā neglīts un skaists.
Varbūt jāmaina vārdu skaits,
Varbūt kāda vietā der sinonīms,
Varbūt jāpameklē antonīms,
Latviešu valodas stundā māca par tiem,
Simt reižu tie garlaicīgāki par dzejoļiem,
Tomēr dzejoļos noder lieti,
Vienalga, vai tēma ir saule vai lieti.
