Dzejolis "Kaķa žēlabas"
----------------------------------------------------------
Viegli būt kaķim nav
Ņauņauņau
Kāds sarāj, viegli nav
Ņauņauņau
Saimnieks izdzen ārā, viegli nav
Ņauņauņau
Pelīte izsprūk no ķepām, viegli nav
Ņauņauņau
Aiziet garām nepaglaudot - viegli nav
Ņauņauņau
Vakarā iekšā jānāk - viegli nav
Ņauņauņau
Kā man neveicas, nodomāju es
Šorīt man neķērās pelītes
Kā man neveicas, nodomāju es
Ar mani nepaspēlējās meitenītes.
Visi tik aizņemti, nevienam nav laika
Lai mani noglaudītu roka maiga
Visi tik aizņemti, bet es sēžu un gaidu
Roku uz muguras, saimnieka smaidu
Es gaidu, un gaidu, un tad es eju mājās
Kur saimniece ieraugot pieceļas kājās.
Muguru glāsta, pakasa aiz auss,
Un sāku es miegoties, kļūstu gauss.
----------------------------------------------------------
Ceru, ka patika. 😉
