Lielais fināla brīdis beidzot ar roku aizsniedzams, Pēteris pret Rūtu, abu Lieldienu olas joprojām bija pilnība veselas. Par lielu izbrīnu apkārtējiem, pat Pēterim savu Lieldiena olu bija izdevies līdz finālam aizgādāt bez mazākās skrambiņas.
-Pat savos sapņos neuzdrīkstējos iedomāties, ka finālā man būs jācīnās pret tevi- Pētera centieni izklausīties kā džentlmenim ar piezemētība izpausmēm, izskatījās nedaudz samāksloti -laikam jāsaka, lai uzvar labākais-
-Tu tiešām tā domā?- Rūta viņam atteica -tu birdina pār lūpām vārdus, bet tie nav vairāk vērti kā tā mēslu kaste- Rūta pameta skatu uz Kevina mājas miskasti, kas patiesībā bija zaļa apbružāta koka kaste ar divdaļīgu vāku.
Pateikusi gudro domu Rūta nespēja valdīt smieklus un saliecās vēderu turēdama. Viņai sinhroni pievienojās arī Pēteris, īsti pat līdz galam nesagremojot dzirdēto, bet draudzenes smiešanās spēja aizraut līdzi smieklu maratonam.
-Vai ar joki padalīsieties arī ar citiem?- Kevinam nācās iztraucēt bērnu smieklu, kaut tos apraut nebija viegls uzdevums, smaidam uz lūpām saglabājoties vēl ilgi -vai esat gatavi pēdējai Lieldienu olu kaujai?-
Abi bērni piekrītoši pamāja galvu un ielūkojās viens otram acīs. Pētera vēstīja par milzīgu vēlmi uzvarēt, savukārt viņam pretim atradās acu pāris, kas novēlēja veiksmi un izklaidi. Šo varētu raksturot kā zēnu un meiteņu atšķirību, līdz brīdim, kad nāktu gaismā Rūtas Ziemassvētku konkursa uzvarētājas uzvedības, kas šo teoriju apgāž ar visām četrām gaisā.
Pēteris turēja savu Lieldienu olu ar tievo galu uz augšu, gaidot, kad Rūta trieks savas Lieldienu olas tievo galu. Pats to neapjauta, bet pārējie viņam teica, ka īsi pirms sadursmes Pēteris esot aizvēris acis. Sažmiegtā seja liecināja, ka gaidāma milzīga sadursme, kas, iespējams, īkstīšu izmēra cilvēkiem līdzinātos armagedonam.
-Apsveicu- noteica Kevins, lūkojoties uz Rūtu, kuras rokā vēljoprojām atradās Lieldienu ola bez nevienas plaisiņas -pirmajā sadursmē esi izdzīvojusi-
Rūta palecās no prieka tik augstu, ka kedu purngali vēl pieskārās pavasara vārgi izkaltētajai zemei. Meitene ar prieku atgriezās pie Kevina un Pētera, aizmugurē Skaistlejas iedzīvotāju iedrošināta, viņa jau sagaršoja uzvarētājas saldo aroniju sulas garšu uz mēles. To viņai mamma apsolīja pēc Lieldienu kaujām kā mazos ģimenes svētkus par meitas panākumiem.
Tagad bija kārta Pēterim izmantot savu rokas spēku, lai caursistu Rūtas Lieldienu olas cieto čaumalu. Viņa plauksta cieši apķēra čaumalu un resngali trieca pret meitenes olu, radot īsu mazu sitienu troksni.
Ciematnieku elpa aizrāvās, puisim lēnām apskatot savas Lieldienu olas veselo galu, acis automātiski pavērās pret Rūtu. Viņa klusējot aplūkoja iesisto krāteri savā iemīļotajā un skaistajā Lieldienu brīnumā.
Pētera prieka lēciens pretim mākoņiem bija ievērojami augstāks un ar skaļāku prieka saucienu. Lai arī Kevinam nepatika puiša pārlieku izrādīšanās, Pēteri vien nomierināja divi acu pāri ciematnieku skatītāju pūlī.
Vecāki priecājās līdz ar dēlu, taču vispirms viņam atgādināja būt piezemētam un līdz uzvarai jāsper vēl pēdējais solis. Šis pēdējai solis prasīja vēl reizi doties Lieldienu olu cīņā, vēl reizi piedzīvot satraukumu pēc čaumalu sasišanās skaņas.
Trešā cīņa noritēja nedaudz savādāk kā iepriekšējās. Šajā bi dalībnieki reizē viens otra virzienā tuvināja savas Lieldienu olas, līdz tās sadūrās un visi uzzina Skaistlejas Lieldienu princi vai princesi.
Rūta un Pēteris nostājās viens pret otru, pacēla savas Lieldienu olas un izraisīja gada lielāko krāsoto olu sadursmi ciematā. Sanākušo skatītāju gaviles bija garantētas, lai arī kāds būtu iznākums, šoreiz aplausu vētra bija par godu Rūtas izturīgajai kūku apkrāsotajai Lieldienu olai.
Paldies visiem, kuri izlasījuši "Lieldienas Skaistlejā" stāstu sērijas daļas. Šī ir pēdējā noslēdzošā daļa, kura cerams neliks vilties. Patīkamu lasīšanu . . .
Meitene no tiesas priecājās, neizmirstot apsveikt un apskaut pretinieku. Pēc Pētera aiz stangām izvilktajiem apsveikuma vārdiem, roku paspieda arī Kevins, pēc tam meitene kļuva par apskāviena objektu vairumam sanākušo. Visslapjāko sveicienu nogādāja Rūdis, kura mēle negaidīti šķērsoja meitenes seju, atstājot bezgala daudz siekalu paliekas, līdzīgi kā uz cimda, kuru viņš paķēra, palīdzot meitenei sameklēt visizturīgāko Lieldienu olu.
Lai arī princeses kronis tika Rūtai, lieliski laiku pavadīja visi. Arī Pēteris drīz vien atguva Lieldienu prieku, lai nosolītos nākamajā gadā censties vairāk. Visi devās uz sporta zēli, kur tika sagatavot Lieldienu mielasts un kopīga pasēdēšanas pasākums.
Priecīgas Lieldienas.
