Astes var būt dažādas - tās var būt lielas, kā arī var būt pavisam niecīgas, tās var būt smuki saritinātas gredzenā vai tās var būt absolūti taisnas, tām galā var būt izspūris pušķītis vai smails gals pašā astes nobeigumā. Tā pat nevienu arī nepārsteigs galīgi kaila aste vai gluži otrādi, kad visa aste no viena gala līdz pat otram būs noklāta ar biezu apmatojumu. Bet man jāsaka jums godīgi - tas viss ir tīrais sīkums, ja ņem vērā, ka aste arī ir pienācīgi jāvalkā!
Nē! Te netiek iztirzāta astes vilkšana aiz sevis kā to dara lapsas ziemā, lai noslaucītu mīkstajā sniegā savas pēdas. Protams, tas nevienam neaizliedz vilkt savu asti par zemi, lai gan mans viedoklis ir tāds - tā būtu dziļa necieņa pret pašu asti un citiem tās valkātājiem. Tāpēc es jums iesaku savu asti labāk nēsāt nevis velkāt, jo tad aste necietīs no bružāšanās gar zemi vai grīdu, tā pat tad arī aste būs retāk jāmazgā, jāsukā un jākopj, jo kas gan var būt briesmīgāks par dubļos sadzīvotu asti? Tādai astei nav nedz skata, nedz kupluma, bez tam ar tādu asti jūs nevarēsiet rādīties telpās vai citās publiskās vietās - transportā vai stāvēt rindā, jo tava aste būs pārvērtusies par draudu - sasmērēt tavu līdzcilvēku vai līdzcilvēkam piederošo, kas var beigties visai nelāgi, lai neteiktu vairāk. Pietiktu vien ar astes pakratīšanu, lai ciestu visi tuvumā esošie... Tāpēc lieku jums vēlreiz pie sirds - mācieties velkāt savu asti, lai tas būtu cēli un atasinotu visus, kuri asti uzskata par lepnumu, godu un labo stilu. Visi velkāsim astes, lai pārējie zin un apskauž mūs par mūsu lepnumu un spēju!
lasi, vērtē, komentē 
