Cilvēks bija piekusis pilnīgi no visa, viņam vairs nebija nedz vēlēšanās, nedz spēka turpināt iesākto. Pirms tam dzen arī vēsture bija uztriepusi pasaulei piemērus, kas neizpratnē atstāja gan veselas civilizācijas kopumā, gan pētniekus un analītiķus, kuri visu savu atlikušo dzīvi varēja pavadīt kasot savas zināšanām pārpildītās galvas un tā pat nespējot rast atbildi uz sevis izvirzītajiem jautājumiem.
Arhiologi tā pat turpināja uziet pamestas pilsētas un valstis, kuras pēc visa spriežot bija pamestas mierīgi un bez steigas, neliecinot ne par globāla vai lokāla mēroga kataklizmām, ne arī par karu vai slimību, lai pēc tam, laikam ējot, šīs vietas pārklātos ar putekļu kārtu un kļūtu aizmirstas.
Tā pat arī šis notikums vien norādīja uz to, ka cilvēkam ir vajadzīgs laiks, kuru izmantot, lai sevi sakārtotu un kad laiks sāk visiem vitāli trūkt, tas signalizē par to, ka cilvēks ir sapinies maldu tīklos, kurs sapniuši pagātnes laika zagļi. Un kad nasta ir par smagu, tad cilvēkam nekas cits neatliek kā atstāt smagumu aiz sevis, iztaisnojoties un paceļot galvu, lai dotos tālāk - stalts un brīvs no pagātnes nedienām, atstājot pagātni un bēdas vakardienas ēnā.
Bet kādam, protams, pagātnes zināšanas var šķist pats svarīgākais, kā arī tradīcijas un likums, kas nebūt nav mazsvarīgi, tomēr atklājot un izdomājot svarīgo vēlreiz no jauna, tas dod iespēju zināšanas labāk izmantot un pielietot kā pašam, tā arī dzen nulle to pastāstīt un iemācīt citam, līdz ar ko civilizācijas šķelšanās nebija nekāds pārsteigums vai brīnums. Cilvēki, kuri vēlējās dzīvot priekā, bezrūpībā un brīvībā pameta savu mantību un saiknes ar veco pasauli aiz sevis, lai uzsāktu nekontrolētu un neregulētu dzīvi par to neatskaitoties augstākai instansei, kura aiz neko darīt var izdomnāt ar vien jaunus un jaunus veidus kā noslogot savus subjektus ar nevienam ninteresējošām atskaitēm un procedūrām.
Lojalitāte ir vajadzīga tev tuvākajam.<==>Patriotisms tavia dzimtai un dzimtas saknēm.
Tomēr produktu turot par elku tu sāc justies īpašs un unikāls ar to, lai kļūtu uzticīgs mantai un valsti nodod kompānijai, kura tevi izsmies, rādot tevi par piemēru citiem, kā nodot sevi, savus līdzilvēkus un tautiešjus viņu zīmola pēc.
lasi, vērtē, komentē 
