Kad Aizspogulija bija izveidota, protams, Aizspogulijai bija nepieciešama kaut kāda veida kārtība un pārvaldīšana, līdz ar ko nimfa no Pirmspogulijas centās to pēc iespējas labāk noorganizēt, lai sekojoši panāktu labu un uzticamu Aizspogulijas funkcionēšanu. Pirmais ko viņa izdarīja bija centieni noorganizēt pareizu Aizspogulijas apdzīvošanu vai izmantošanu, jo nevienam, izņemot viņu pašu, nebija iespējams Aizspoglijā pavadīt pilnībā visu laiku.
Citi aizspogulijas izmantotāji bija pakļauti nepieciešamībai izgulēties, izmantot labierīcības un uzņemt pārtiku, kas sekojoši viņiem neļāva pilnībā būt par Aizspogulijas nepārtrauktiem izmantotājiem. Par cik nimfa vēlējās, lai cilvēks paliktu pēc iespējas neatkarīgāks no antīkajām dievībām viņa vēlējās sakārtot Aizspoguliju tā, lai Aizspoguijas izmantotāji pēc iespējas labāk paši spētu organizēt savus hierarhiskos procesus, kuri parasti ir nepieciešami, lai regulētu pulkus, kuru skaiti ir pietiekami lieli vai arī mainīgi. Līdz ar ko nimfa vēlējās noorganizēt visu tā, lai bez īpašas vajadzības viņa netiktu traucēta un tikai galējas nepieciešamības gadījumā viņas izveidotā komiteja varētu vērsties pie viņas pēc palīdzības, kam bija nepieciešama noteikta kārtība, lai aktualizētu nimfas pievēršanās kārtību, izanalizējot lietas, kuras būtu nepieciešamas atrisināt, lai attiecīgā kārtība pilnvērtīgi funkcionētu. Tāpēc nimfa labi un kārtigi gatavojās Aizspogulijas lietotāju skaita palielināšanas procesam. Nimfai šķita svarīgi, lai viņa Aizspogulijā tiktu atzīta un atpazīta, kas kaut kādā merā nodrošināja vienotu un saprotamu Aizspogulijas organizēšanas struktūru un veidu, ar kuru visi Aizspogulijas izmantotāji varēja rēķināties un paļauties uz to. Katru gadu nedēļu ilgi tika rīkoti pamatigi svētki, kuros visi ļāvās priekam un līksmei, lai sekojoši paustu savu atzinību un atbalstu Aizspogulijas izmantošanas nolukos. Pirmajā svinību dienā nimfa apceļoja visus Aizspogulijas pakšus un nostūrus, lai saprastu, cik īsti izmantotāju ir Aizspogulijā. Katram , kuru viņa satika viņa dāvāja singuliratitātes izcilo ziedu, kura krāsa mainijās no gada uz gadu, tāpēc visi, kuri bija savā īpašumā ieguvuši singularitātes ziedu varēja apiecināt to, ka ir satikuši Aizspogulijas autori un aizgādni. Tad katram Aizspogulijas izmantotājam vajadzēja singularitātes ziedu piespraust pie krūtīm vai kādā citā veidā integrēt savā apģērba aseksuārā, protams liegts nebija singularitātes ziedu ielikt matos vai kādā veidā piestiprināt sev pie miesas, tomēr labi bija, ja singularitātes zieds bija visu svinību laiku labi redzems, kas apliecināja to, ka svinību dalībnieks attiecīgi ir redzējis nimfu un pie nepieciešamības spējis viņai uzdot sevi interesējošu jautājumu, dot kādu ierosināju vai paust savu sašutumu vai neapmierinātību ar vienu vai citu Aizspogulijā valdošu notikumu. Tā sekojoši tika panākts tas, ka jebkuram bija iespēja, izmantojot Aizspoguliju panākt to, ka viņa pavadītais laiks Aizspogulijā varēja tikt pavadīts maksimāli kvalitatīvi. Tā arī varēja pārliecināties par to, ka nevienam nevajadzētu būt izteiktām sūdzībām par Aizspogulija notiekošo, jo ja tādas arī būtu, tad tās bija iespējams darīt zināmas Aizspogulijas aizgādnei. Otrajā svinību dienā visi bija gaidīti uz vienreižji lielo mielastu, kurš tika organizēts Aizspogulijas dižhallē. Dižhalle tika uzkonstruēta un uzbuvēta tikai vienam nolukam, lai tajā varētu pulcēt pilnigi visus Aizspogulijas izmantotājus. Protams, ka parastajā pasaule nekas tāds nav iespējams, tomēr dienā, kad tika paredzēts lielais Aizspogulijas mielasts, katrs Aizspogulijas stūris un paksis pārtapa par Aizspogulijas dižhalles daļu, tikai pretēji no dažāda vieda norobežotas telpas, dižhalle bija apvienota visa vienā telpā, kurai pa vidu bija neizmērojami lielas galds, pie kura bija vietas ikvienam. Lielais mielasts sakās ar uzkodām, kuras tika reprezentēja augstākās klases un proves kulinārās prasmes. Par cik pie mielast galda bija jābut ikvienam, tas rezultējās ar zināmiem sarežģījumiem, kuri parastajā pasaulē nebūtu iespējami, kā piemēram ēdiena izvietošana uz galda un attiecīgi trauku nomaiņa nebūtu iespējama, jo kādam būtu tas jādara. Tomēr Aizspogulijā lielā mielasta laikā viss tas tika organizēts nedaudz savādāk vai attiecīgi iepriekš tika sagatavotas burvestības, ar kuru palīdzību varēja tikt nodrošināts tas, ka vajadzīgie viesu apkalpošanas pasākumi varēja realziēties bez jel kāda iejaukšanās. burvestības tika sagatavotas skeojoši, ja kāds no ēdienu traukiem bija tukš, tas tika pārvērsts atkal par pilnu, nevienam par to neaizdomājoties. Tā pat arī ar traukiem, kuri tika izmantoti, līdz ko kāds šķīvis vai kruka tika iztukšots tā vietā tika uzburts jauns tīrs šķīvis vai kāds cits trauks, kurš pirms tam tika lietots, bez tam neprasot nevienam tam sekot līdzi vai par to aizdomāties. Vienīgais, kas tam visam bija nepieciešams bija iepriekš mielasta organizatoriem sākumā kartīgi visu izplānot un pārdomāt, lai par ēdiena un trauku izvēli visi butu pēc iespējas apmierinātāki. Tā mielasta laikā viesi varēja našķoties un veldzēties veselu dienu no vietas. Trešajā dienā sekojoši tika rīkotas sacensības, tāpēc katram svētku dalībniekam vajadzēja izlemt vai kļūt par sacensību dalībnieku, piedaloties sacensībās, lai apliecinātu savu parākumu pār kādu citu jēlkādā viedā vai arī tapt par sacensību novērotāju. Katram sacensību novērotājam, tiesa gan vajadzēja veikt savu ieguldījumu sacensību pasākumā, kas attiecībi bija paredzēts, lai novērtētu un noskaidrotu labākos starp sacensību dalībniekiem.
lasi, vērtē, komentē 
