Varētu teikt – ‘’Personības dalīšanās’’
Kāpēc tā vārētu teikt, nevis tā ir? Jo personības dalīšanās medicīniski skaitās pie psihiskas slimības, bet ne šajā rakstā. Šo rakstu no savas dzīves pieredzes.
Manā dzīvē tagad ir posms kurā es katru dienu cīnos ar divām ‘’es’’. Viena ir meitenīga, jauka, klusa, grib kleitas, grib puķes, klausās Inde folk, bet otra- viņa cīnās par taisnību, par melnām drēbēm, par rokmūziku, par īsiem matiem. Negribu domāt, ka tikai man tā ir, tāpēc rakstu šo rakstu.
Man prātā skrien tādas domas kā – ‘’Varbūt tev tāds vecums, tas pāries’’, bet tajā pašā laikā es domāju, ja nu nepāriet, un es visu mūžu ar to cīnīšos? Pamostos no rīta un jūtos kā sava tumšā puse, bet tajā dienā jāvelk kaut kas meitenīgs, uzvelku, un nejūtos savā ādā. Mans prāts cīnās ar manu ‘’gotisko’’ pusi un ar ļoti meitenīgo.
Tagad, rakstot šo rakstu, aizskatījos uz savu maigi rozā lakatu, uz kura ir tumši raksti, un padomāju, ka šīs, manas, abas puses ir tā kā apvienotas uz šī lakata, tad varbūt man arī apvienot abas puses? Vai varbūt es līdz galam neizdzīvoju savu ‘’gotisko’’ vecumu tad kad man tas sākās?
Godīgi, esmu apjukusi. Visi sociālie tīkli rāda kaut kādus piemērus, kā ģērbties, kā dzīvot, kā domāt…
Nebrīnīšos, ja neesmu vienīgā šādā situācijā, jo tā ir, daļēji, sociālo tīklu vaina. Ejot pa ielu, redzu daudzus kuri ģērbjas ‘’pareizi’’, kā rādīts sociālajos tīklos. Un domāju- ‘’Vai esmu pareizi saģērbusies?’’.
Apvienot abas puses nebūs tik viegli. Uzvilkt meitenīgu kleitu, un būt ar bravūrīgu attieksmi, tas var izraisīt jautājumus no apkārtējiem. Nav tā, ka tumšā puse uzreiz ir rupja, vai lecīga, viņa vienkārši ir drosmīga un viņai neinteresē citu viedoklis, par viņu. Man viņa patīk. Tajā pašā laikā viņai var būt ‘’ledus sirds’’.
Ir interesanti dzīvot tādu dzīvi, bet tajā pašā laikā pagrūti.
Turpinājums sekos.
Varbūt padalies kā tu jūties par šo?
