›

Mana dienasgrāmata- 23.septembris 0

11 0

5:30. Moka doma, ka esmu visu nokavējis un viss ir slikti(vēl nezinu, cik ir pulkstenis). Apskatos pulkstenī, saprotu, ka vēl varu mēģināt gulēt. Pamodos(vismaz tā šķita). Virtuve. Neko neatceros...

Autobuss. Dabūju vietu priekšējās rindās(vairs tā nedarīšu- tur ir vēss). Miegu ciet. Pienāk brīdis, kad blakussēdētājs grib tikt garām. It kā esmu nomodā, bet tajā brīdī, kad iebakstīja, lai bīdos, pēkšņi sāku tirināties uz visām debess pusēm. Palaidu.

Ceļš. Šodien ir ļoti drēgns un salstu. Koledža. Vēl jo projām ir auksts(varbūt tāpēc, ka esmu saaukstējis ?).

Sestais stāvs. Atnāku 10 minūtes pirms nodarbības. Ienāku kabinetā un prasu, vai drīkst ienākt. Dabūju pozitīvu atbildi. Sākas nodarbība. Stāsta par to, ka ja negribēsim mācīties, tad pasniedzējai nav varā mums spiest mācīties, ar mums ir tāpat kā ar cilvēku un suņu barošanu. Ja negrib ēst, tad neēdīs, lai kā censtos(bet bija brālēns, kuru baroja pret viņa gribu, jo cilvēkam uz ķermeņa ir punkti, kuros spiežot notiek noteiktas darbības- piemēra, atveras mute...). Tajā brīdī ienāk kursabiedrs. Es varu iedomāties, kāda bija viņa reakcija, ja viņš klausījās, ko pasniedzēja stāsta. Ienāc klasē, un dzirdi, ka fizikas nodarbībā tiek stāstīts par suņu barošanu...
Kustība. Mums stāsta par pārgalvīgiem cilvēkiem, kuri tikko dabūjot vadītāja tiesības mašīnai izrādās un dabū sev galu, bet ir arī gadījumi, kad pie ātruma 100 km/h persona ar motociklu iebrauc kokā- motocikls ir vienās skrandās, bet pašam ne skrambiņas. Domāju, ka tas ir pretrunā pret fiziku, bet fizika ir atkarīga no cilvēka skata punkta. Neilgi pēc tam, mums stāsta, ka fizika ir ļoti cieši saistīta ar filozofiju (tas varētu paskaidrot, kāpēc reiz fizika man iepatikās).
Pāra beigās ir neliels uzdevums. Uzdevumu neizpildu(ar tādām iesnām neko sakarīgu/ nesakarīgu neko nevaru padarīt).
Latviešu valoda. Gatavojamies nākamajam kontroldarbam. Mācamies par vārdu darināšanu. Starp citu, runājot par šo tēmu. Uzskatu, ka augstākā līmeņa vārdu darināšana, ir ka no vārda cemme, var izvilkt, ka tā ir akmens ķemme(protams nekas nopietns, bet fascinējošs!).
Pāris beidzās. Sakārtoju klasi(piebīdu krēslus) un eju uz ēdnīcu, kur dabūju fileju.
Matemātika. Man blakus apsēdināja personu, kura vislabāk zināja vajadzīgo tēmu un mums izdalīja uzdevumus(iesnas mani beidz nost- neko sakarīgu nevaru izdarīt, bet daru). Kā jau parasti, pāris beidzās, bet neesmu izpildījis visus uzdevumus(domāju, ka ar laiku tas mainīsies uz labo pusi!).
Rasēšanas laboratorija! Laiks nodot darbu! Norāda, ka manā darbā nav parakstīts rakstlaukums. Pavadu pirmo stundu to pildot. Nāku atkal. Pasniedzējs saka, ka biezo līniju nav. Cenšos pateikt, ka ir. Eju atpakaļ pārzīmēt biezās līnijas. Septītnieks, var svinēt.

Uz mājām! Pāris beidzās 15:10. Autobuss šajā pašā laikā iziet no Rīgas. Dodos uz pieturu. Izplānoju, ka iešu pa tilta otru pusi- ja man brauks garām autobuss, tad to izmantošu, lai ātrāk tiktu līdz pieturai(autobuss man garām nebrauca- respektīvi, lieki iztērēju laiku kāpjot uz otru pusi). Pietura. Atbrauc autobuss. Urā! Esmu uzspējis uz autobusu neskrienot(domāju, ka tikai šodien tā paveicās un, kā kompensācija par to, ka ir iesnas)!

Mājas. Uz rītdienu jāsagatavo 2 darbi- vēsturē prezentācija(vēl nekas nebija izdarīts) un angļu valodā atstāstījums(atstāstījumu it kā apskatīju). Paēdu pusdienas un izdomāju, ka varētu ~20 minūtes pagulēt. Tas man dārgi maksāja(bet kas to lai zin). Pirmkārt, nevarēju šajā īsajā laikā aizmigt, otrkārt, pazaudēju šo laiku no tā laika, ko vajadzēja gatavot prezentāciju.
Pabeidzu prezentāciju, sāku rakstīt dienasgrāmatu...