Kā uzsākt dienu, pasmaidot? Lieta tāda, ka es esmu mainījusi savu vidi. Es pieķēros pie lietām, kas man, iespējams, pat nepatika. Bet es pieķēros, un tagad, kad man jālaiž vaļā pagātne un jāiet uz jaunu vietu, jaunu sākumu - es iegūstu miega problēmas, vājāku imunitāti un bezspēku. Daudz asaras. Par neko. Vienkārši sametas skumji. Tāpēc prasu, kā uzsākt dienu, pasmaidot?
Kā ātrāk iejusties jaunā vietā? Un ignorēt visu skumjo kas dzenas, kā kaut kas ass manā prātā? Tāda sajūta , ka manu galvaskausu ir centies atvērt jau simtiem, tūkstošiem reižu. Līdz ar to visu man virsū nāk vēl vairāk negatīvas lietas. Mani hobiji ir sagrauti un bez spēka arī vairs nespēju pavingrot, kā ierasts. Es esmu no sevis visu izsūkusi. Un palikusi tikai melna.. Un negatīva.
Tāpēc man ir sajūta, ka es aizdzīšu apkārtējos, kuriem diena ir daudz spožāka un patīkamāka. Kā saules jau no paša rīta smaida un saka, viss būs labi, viss būs labi. Un tad es pasaku, ''a ja nebūs?''. Un tad novērsties no manis un iet uz citu pusi. Manu negativitāti nevienam nevajag.
Tā ir arī tev, kas šo lasa. Vai ne?
