Brīnišķīgi saulains rīts. Pastaiga gar jūru nomierina un iedvesmo. Nejauši satiktais ronēns jūras krastā mīļi uzsmaida un sveicina. Vējš viegli glāsta viņa pūkaino spalvu un tā acīs uzmirdz jūra un cerība….
Šodien, kad visu pasauli ir pārņēmušas bailes par vīrusa Covid-19 izplatīšanos, man šķiet vērtīgi parunāt par to, kas mūs iespējams sagaida tuvākajā nākotnē.
Daudz tiek runāts par neizdarībām, par medicīnas masku trūkumu, par vīrusa bīstamību un nepieciešamību ievērot karantīnu. Pārāk daudz tiek runāts par mūsu bezatbildību un vieglprātīgo attieksmi drošības noteikumu ievērošanā. Taču man gribas palūkoties mazliet nākotnē. Palūkoties tajā, kas mūs visus sagaida brīdī, kad šis “it kā” bīstamais vīruss būs beidzis savu izplatību.
Es nevēlos runāt par sazvērestības teorijām. Nevēlos runāt arī par to, ka vairākums Latvijā neuzticas valdībai. Un ko tur liegties, arī veselības ministrei un tās padotajiem. Es ļoti ceru, ka tomēr vairākums Latvijā apzinās, ka mūsu valdošajai varai, tauta ir dziļi pie kājas. Būtībā tā vienmēr ir bijis, taču kas notiks tālāk?
Ja Jūs domājat, ka šī ārkārtas situācija beigsies mēneša vai divu laikā, varu Jūs nomierināt. Tā nebūs!!! Vismaz divi gadi ir tas, uz ko vajag gatavoties. Un tās ir optimistiskās prognozes.
Un nav runa par pašu vīrusu, bet par sekām, kuras nenoliedzami mūs visus skars. Es runāju par ekonomiskajām, politiskajām un sociālajām krīzēm, kuras mūs skars brīdī, kad šis vīruss Covid-19, būs tālēs zilajās. Un skars daudz sāpīgāk, nekā pats vīruss.
Tie, kuri domā… ehh… ārkārtas stāvoklis beigsies un es braukšu uz Angliju vai Norvēģiju atkal strādāt un pelnīt… tā nebūs. Ekonomiskās krīzes dēļ daudzas robežas tā arī paliks slēgtas. Viesstrādnieki nebūs nepieciešami, jo būs nepieciešams darbs tiem, kuri paši dzīvo tajās valstīs. Milzīgais bezdarbs, kurš mūs visus sagaida tuvākajā laikā, pieņems neredzētus apmērus visā pasaulē. Un protams, primārais katrai valstij, būs nodrošināt valsts pamatiedzīvotājus ar darba vietām. Un arī tas anglis vai norvēģis, kurš agrāk, ne par kādu naudu nebūtu gājis “slaucīt ielas”, būs to gatavs darīt, lai vienkārši izdzīvotu un pabarotu savu ģimeni. Šī krīze, kura mūs skars, būs daudz nopietnāka par to, kuru piedzīvojām 2009.gadā.
Šis vīruss mums liks saprast, kas ir kas. Saprast, uz ko var paļauties un uz ko nē. Norādīs, kas ir mūsu draugi, un kuri tikai ir izlikušies par tādiem.
Šī brīža situācija spilgti parāda, kas ir Eiropas savienība un tās vērtības. Proti, ja viss ir labi, tad forši. Taču, ja slikti, tad katrs par sevi. Robežas slēdzam un zināt Jūs negribam. Daudzi no Jums jau ir saskārušies ar šo. Un kaut ar sienu pierē, bet nevienam nav gar Tevi ne daļas.
Nākotnē mums nāksies apjēgt, ka ir lietas, bez kurām valsts nevar šādā vīrusa krīzes laikā izdzīvot.
Nāksies domāt par to, kā valstij nodrošināt cilvēkus ar visu nepieciešamo, ja notiek šāda blokāde.
...Jā, mēs esam pieraduši, ja ir nauda, visu var nopirkt. Taču, ko darīt situācijā, ja aizver robežas un vairs neko nepiegādā…. Jau tagad redzam… nabaga Latvija nevar – ne maskas pati uzšūt, ne dezinfekcijas līdzekļus saražot, ne elpināšanas aparātus. Trūkst izejvielas neskaitāmiem uzņēmumiem, lai saražotu savu produkciju… pat sava cukura nav… skumji.
Nobadinātajai latviešu tautai krīzes situācijā tiek teikts – nodokļus nemaksāji, palīdzību negaidi! Apmēram 230 000 cilvēku šobrīd paliek gaisā karājoties (100 000 , kuri saņem minimālo un apm.130 000 saimnieciskā darba veicēji, autoratlīdzību saņēmēji utt.) Protams, reālais cipars, kā norādījis tiesībsargs Jansons ir ap 600 000 ( tie kuri ir uz vai jau zem nabadzības sliekšņa)… Jūs nopietni? Valstī kurā par visu ir jāmaksā? …. Ar autobusu brauc – maksā , vēlies veselības aprūpi – maksā, gribi dzīvot savā tēva mājā – maksā, produktus veikalā pērc – maksā, komunālos – maksā, mobilie sakari – maksā, internets – maksā, bērnu izglītība – maksā, ar auto brauc – maksā, ir nekustamais īpašums - maksā… maksā un maksā… par visu. Nav iespējams dzīvot Latvijā un nemaksāt nodokļus! Ir vienkārši daļa tautiešu, kuri maksā divas vai pat trīs reizes vairāk, jo kādam taču ir arī jādzīvo labi uz viņu rēķina.
Es vienmēr esmu teicis: “Latvijā dzīvo bagātākie cilvēki pasaulē!” . Kas tad būs ar tiem cilvēkiem Latvijā, kuri nekvalificēsies valsts atbalstam? Viņi arī grib ēst! …. Gaidīsim kamēr tie sāks zagt un laupīt pārējos uz ielas, lai paēstu?
Nākotnes sabiedrībai būs jāsaskaras ar daudz jauniem izaicinājumiem. Kā dzīvot. Kā pareizi būvēt jauno sabiedrības modeli un pārvaldības modeli. Tie, kuri ir demokrātijas ( Demo – sātans , Cratus – vara ) piekritēji, varat par to aizmirst. Demokrātija ir izgāzusies ar lielu blīkšķi, kas arī bija gaidāms. Šķiet, ka tuvākajā nākotnē, arvien lielāku varu pār katra indivīda dzīvi iegūs “valsts” . Tas, ko mēs vēl pavisam nesen skatījāmies fantastikas filmās, proti – cilvēku čipošana (ASV daļēji jau ieviesta 2017 gadā), tikai bezskaidras naudas norēķini (pat algu saņemt skaidrā naudā ir problēmas Latvijā, lai gan Satversmē ir rakstīts kas cits), nepārtraukta izsekošana caur mobilo telefonu utt. kļūs par mūsu realitāti. Cilvēks kļūs arvien ierobežotāks un par brīvību varam aizmirst. Pilnīga kontrole un uzraudzība. Diemžēl!!!
Ak laimīgie mēs, kuri vēl piedzīvoja kā tas ir - būt brīvam cilvēkam! Kaut nedaudz, bet brīvam savās izvēlēs!
Mēdz teikt, ka ķēde ir tik stipra, cik tās vājākais posms… nu ko… patlaban izskatās, ka šobrīd PASAULĒ ir vēl jāpacenšas atrast, kaut viens STIPRS posms, šajā bezjēdzīgi sarūsējušajā politisko un ekonomisko attiecību ķēdē, kuru sauc par 21.gs. sabiedrību.
Brīnišķīgi saulains rīts. Pastaiga gar jūru nomierina un iedvesmo. Nejauši satiktais ronēns jūras krastā mīļi uzsmaida un sveicina. Vējš viegli glāsta viņa pūkaino spalvu un tā acīs uzmirdz jūra un cerība….
p.s.
Novēlu Jums katram – IZTURĪBU un STIPRU VESELĪBU!
Cilvēks NAV radīts, lai pelnītu naudu BANKĀM un maksātu nodokļus VALSTIJ!
Ar cieņu,
Kaspars Pudniks
2020