local-stats-pixel

Zeme bijusi pilnībā klāta ar ūdeni5

31 1

Mūsu zilā planēta savulaik varbūt bijusi vēl zilāka. Ģeologi no Kolorādo Universitātes (ASV) uzskata, ka pirms 3,2 miljardiem gadu Zemi pilnībā klājis ūdens. Šo apgalvojumu viņi pamato ar analīzēm, ko veikuši Austrālijas iežiem, kuri tolaik atradās jūras gultnē un tāpēc ir saglabājuši liecības par skābekļa daudzumu jūras ūdenī.

Ģeologi izmērija divu skābekļa izotopu - skābekļa-16 un skābekļa-18 īpatsvaru. Uz sauszemes smago skābekli-18 zeme un māls absorbē daudz vairāk nekā vieglāko skābekli-16, tāpēc vieglā izotopa jūrā tagad ir vairāk. Bet pirms 3,2 miljardiem gadu jūrā bija tik daudz smagā skābekļa-18, ka, pēc pētnieku domām, nav varējis būt nekādas sauszemes, kas to absorbētu.

Pētijuma rezultāts uzdod jaunus jautājumus par to, kad Zemes plātņu tektonika sāka veidot pirmos kontinentus un kādā veidā varēja rasties dzīvība, ja nebija sauszemes. Populārākās hipotēzes apgalvo, ka dzīvība radās pirms 4 miljardiem gadu vidē, kur bija gan sauszeme, gad ūdens, piemēram, ūdens peļķēs, kas pārmaiņus izkalta un piepildijās.

Viens skaidrojums varētu būt tāds, ka kontinenti eksistējuši agrākā laikposmā un dzīvība paguvusi tajos rasties un attīstīties tiktāl, ka spēja izdzīvot jūrā, kad zeme applūda. Iespējams, milzīgās ūdens masas radās tā dēvētajā vēlajā smagajā bombardēšanā pirms 3,9 - 3,8 miljardiem gadu, kad mūsu planētā ietriecās miljoniem ar ūdeni bagātu objektu.

Ūdens skaitļos:

70,9% Zemes virsmas mūsdienās klāj ūdens;

97% ūdens eksistē kā sāļūdens jūrās un okeānos;

0,3% ir saldūdens - virszemes ezeri un upes;

2,7% ir ledus vai pazemes ūdeņi.

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 5

0/2000

👍

2 0 atbildēt

Lai rastos dzīvība, nebūt navajag sauszemi. Arī uz Zemes, visticamāk, dzīvība radās ūdenī un tad pielāgojās sauszemei.

0 0 atbildēt

👍

0 0 atbildēt