Astrobioloģija pirmsākumos tika izsmieta kā zinātne bez subjekta. Tā tiešām arī bija. Tikai vēlēšanas atrast dzīvību ārpus Zemes. Iespējams, ka līdz tam laikam ir atlikuši pāris gadu desmiti. Vismaz tā uzskta NASA. Ne tik sen šādu pieņēmumu uzskatītu par drosmīgu, bet atklājumi, ka ap zvaigznēm riņķo daudz planētu, padara šādu pieņēmumu par iespējamu. Varbūt ārpuszemes dzīvību izdosies atrast uz Marsa vai Eiropas ledainajiem okeāniem. Bet tie būs mikrobi nevis augsti attīstītas tehnoloģiskas civilizācijas. Pagaidām nekas neliecina, ka tādas vispār pastāv. Zvaigžnu karu cienīga impērija tērētu tik daudz enerģijas, ka to varētu ieraudzīt. Termodinamikas likumus nevar apiet, taču nekā tāda nav. Tas ir augstprātīgi domāt, ka cilvēce, kas ir spērusi pirmos soļus kosmosā, spētu saprast kā vajadzētu izskatīties kosmiskai civilizācijai, taču, jo vairāk kosmoss tiek pētits, jo dabiskāks tas šķiet. Iespējams, ka mēs esam kosmisko civilizāciju sākumā, jo agrāk gamma starojums regulāri sterilizēja planētas, vai arī civilizācijas ir krietni efektīvākas nekā mūsējā un neatstāj pēdas, kuras mēs meklējam.
