Ja, protams, esi melnulis...
Vieta, kur satikt savu otro pusīti :)13
Lai gan, nevērīgi uzmetot aci kādam smilšainākam laukumam, varētu likties, ka tur jau nekā nav, īstenībā sugu ir gana daudz, turklāt ļoti interesantas. Jau pieminētajiem melnuļiem šodien tieši šādā smilšainā vietā bija masveidīga pulcēšanās, daudzi bija pa pārīšiem, daudzi pa vienam, katrā ziņā melnuļiem kārtīgs saiets, par ko arī nebūtu jābrīnās, jo aprīlis ir mēnesis, kad šie aktīvi meklē draudziņus. Pēc tam mātītes 2-5 cm dziļumā augsnē dēj olas, vienā piegājienā līdz pat desmit oliņām, bet visas sezonas laikā mātīte izdēj līdz pat 100 olām.
Melnuļi nebija vienīgie masu pasākuma piekritēji, lielā skaitā manis apmeklētajā vietā pulcējās arī smilšvaboles. Šīs parasti esmu redzējusi šur un tur pa vienai, bija interesanti vienkopus satikt vairāk par 20 īpatņiem. Ar šiem gan mazliet grūti, tie ir ļoti ātri kukaiņi, turklāt, kad pieliecies pārāk tuvu, lai labāk nobildētu, tad paceļas spārnos un nosēžas mazliet nostāk. Sanāk tāda īpatnēja pakaļdzīšanās.. Rokā nedodas, bet īsti prom arī ne..
Arī dažādām smilšlapsenēm tīk smilšainas vietas, jo smiltīs ir viegli izrakt aliņas, kurās tās ievelk noķertu un paralizētu zirnekli, uz kura uzdēj oliņu. No vienas puses, tāds neliels šausmu filmu scenārijs, no otras puses, gādīga māte, kura ir parūpējusies, lai mazajiem uzreiz pēc izšķilšanās būtu maltīte..
Protams, netrūka arī dažādu skudru un visādu zirneklīšu, kur tad bez šiem kustonīšiem.
Īstais iemesls, kāpēc devos uz šo konkrēto vietu, gan šoreiz nebija kukaiņi. Tā ir vienīgā vieta, kur tuvējā apkārtnē esmu redzējusi sila ķirzakas. Nekad neesmu trāpījusi uz to riesta laiku, lai apjūsmoto krāšņos riesta tērpus, tāpēc šogad izdomāju tā aktīvāk uz turieni piestaigāt, lai nepalaistu garām. Šogad gan nevienu ķirzaku vēl redzējusi tur neesmu, bet visas cerības nepalaist garām ir.