No rīta nozvana modinātājs. Vai tu lec ārā no gultas vai arī atliec modinātāju? Dzerot ikrīta kafiju, tu izvēlies cukuru vai pienu? Abus divus? Katru dienu mēs pieņemam tūkstošiem lēmumu. Daži ir vieglāki, citi ne tik ļoti, bet vai dienas beigās mēs tiešām varam apgalvot, ka mums ir bijusi noteikšana par savu dzīvi? Vai mūsu izvēle nav bijusi vienkārši ilūzija? Vai nav tā, ka katru mūsu lēmumu nosaka bioloģija? Vai nav tā, ka tas, kas tu esi, ko tu dari un par ko tu kļūsti ir nekas vairāk par dažu neironu automātisku darbību smadzenēs?
Vai cilvēku izvēle ir «brīva»?12
1980-tajos psihologs Benjamins Libets izveidoja eksperimentu, lai noteiktu, vai cilvēkiem ir vai nav brīva izvēle. Brīvprātīgo grupai tika lūgts kādu mirkli sēdēt nekustīgi. Pēc mirkļa viņiem tika pateikts, ka, ja viņi grib, viņi drīkst pakustināt pirkstu. Eksperimenta laikā tika skenētas dalībnieku smadzenes. Pirms viņi sagribēja pakustināt pirkstu, smadzenēs varēja novērot aktivitātes uzplaiksnījumus.
Šis eksperiments pierādīja, ka “brīvā izvēle” ir tikai mūsu atbildība par lēmumiem, ko smadzenes jau ir pieņēmušas.
Šķiet, ka mums ir visiem zināms, ka 80-tie gadi bija ārpus kontroles, bet vai tiešām? Daudzi mūsdienu zinātnieki ir skeptiski par brīvās izvēlēs teoriju. Drīzāk esot tā, ka tavas domas, darbības un tava uzvedība ir noteikta saskaņā ar to, kā neironi darbojas tavās smadzenēs. Kāds pat ir izteicies, ka pilnībā saprotot smadzeņu arhitektūru un to, kā tās ir veidojušās kopš dzimšanas, tavas izvēlēs varētu paredzēt ar pilnīgu precizitāti. Tādā gadījumā mums nemaz nav nekādas brīvās izvēles.
Bet ko gan tas īstenība nozīmē? Tas nozīmē, ka tu esi brīvs, tu neesi ne par ko atbildīgs. Patiesībā neviens nav atbildīgs. Piedod kaitīgos ieradumus, kas tev ir, tu nevari tur neko darīt. Nevajag tik smagi strādāt! Ja tu būtu piedzimis gudrāks, tu mācītos tikai uz 10! Saistības? Nē, tas nav par tevi. Noziegums, kāds noziegums? Vai tevi var sodīt par kaut ko, ko tu neesi izvēlējies darīt? Izrādās, ka tam vajag brīvo izvēli. Neatkarīgi no tā, vai brīvā izvēle pastāv vai nē, sabiedrība nevar pastāvēt bez atbildības.
Vairākos pētījumos ir pierādīts, ka cilvēki, kas netic brīvajai izvēlei, būs satraukti, depresīvi, nemotivēti un rīkosies amorāli. Ja dzīve ir bezjēdzīga, mēs neredzam iespēju sevi mainīt. Mēs vairs tik smagi nestrādāsim, necentīsimies mājās. Mēs pārstāsim rūpēties par citiem vai pat sevi. Pasaulē bez brīvās izvēles nav atzinības un vainas izjūtas. Nav pareizo un kļūdaino lēmumu. Vienkārši nav nekāda iemesla.
Taču nepadoties vēl! Kā arguments pret Benjamina Libeta eksperimentu ir tas, ka no smadzeņu aktivitātes mirkļa līdz pirksta pakustināšanai paiet 200 milisekundes. Tātad, ja kāds apzinās lēmumu pakustināt pirkstu, mums ir pietiekami daudz laika, lai izlemtu vai mēs pakustināsim pirkstu. Tu vari izvēlēties 200 milisekundēs arī nepakustināt pirkstu. Kamēr tu vien ticēsi, ka tā bija tava izvēle pakustināt pirkstu.