Zēns Robots 1774 gadā4

Lai rakstītu četrās rindās jebkurus vārdus, burts pa burtam, tas izmanto neparastu 40 rotējošu izciļņu sistēmu, kas būtībā darbojas kā (ROM) tikai lasāma datu krātuves atmiņa, ko galvenokārt mūsdienās joprojām izmanto programmaparatūras vai lietojumprogrammatūras glabāšanai datoros. Ritenis, kas kontrolē izciļņus kameras lelles iekšpusē, ir programmēšanas sistēmas disks, kas sastāv no burtiem, kurus var noņemt, nomainīt un pārkārtot, lai izveidotu jebkuru vārdu vai teikumu, ļaujot šim 250 gadus vecajam robotam rakstniekam būt kā programējamam robotam.

https://youtu.be/OehTO9l1Hp8

18. gadsimta beigas bija automātu (paškustīgo mašīnu) zelta laikmets, un Eiropa savulaik bija ar tiem pilna. Viņi izklaidēja karaļus, kļuva par publicitātes instrumentiem lielo universālveikalu skatlogos un jau toreiz izvirzīja dziļus filozofiskus jautājumus par mākslīgā intelekta nākotni.

Pjērs Žakē-Drozs no 1767. līdz 1774. gadam uzbūvēja trīs ļoti sarežģītus modeļus, tostarp rakstnieku, zīmētāju un mūziķi. Viņš bija izveidojis savu pirmo pulksteņu darbnīcu fermā Šveicē un vēlāk devās uz Parīzi, kur automatizētie pulksteņi bija ļoti pieprasīti. 1758. gadā viņš savus agrākos darbus prezentēja Spānijas karalim viņa galmā, kur demonstrēja pulksteni ar ganu, kurš spēlē flautu, un suni, kas sargā ābolu grozu. Kad karalis tika aicināts paņemt vienu no āboliem, suns metās viņam uz rokas, tik dabiski riedams, ka istabā esošais dzinējsuns sāka rauties virsū. Nobijušies galminieki pameta telpu, apsūdzot Žakē-Drozu burvestībā.

Bet inženieris turpināja demonstrāciju karalim un viņa ministram, vienīgajai auditorijai, kas palika telpā. Viņš izaicināja ministru pajautāt savam automatizētajam ganam laiku. Kad viņš jautāja spāņu valodā, aparāts neatbildēja, bet, kad karalis uzrunāja ganu franču valodā, gans nekavējoties atbildēja ar laiku. Izbiedējis visus no istabas, izņemot karali, Pjērs baidījās, ka viņš drīz saskarsies ar katoļu inkvizīciju par apsūdzībām burvestībā. Viņš gāja tālāk, prezentējot savu ierīču iekšējo mehānismu Lielajam inkvizitoram, lai pierādītu, ka mehānisms ir pilnībā pārvietots ar dabiskiem līdzekļiem. Par laimi, viņa ceļojums uz Spāniju bija veiksmīgs, un viņš atgriezās Francijā bagāts un slavens. Viņa "Ganu pulkstenis" joprojām ir izstādīts vienā no Spānijas karaļa pils muzejiem.

Ar naudu ko Pjērs Žakē-Drozs nopelnīja no Spānijas karaļa ieguldījumiem, viņš izveidoja rentablu uzņēmumu, kas sevi pozicionēja tehnoloģiskās attīstības priekšgalā un ļāva viņam strādāt pie tā, lai radītu visiecienīgākos automātus, ko pasaule jebkad bija redzējusi. Nākas domāt par to, ka viņš mazliet izklausās pēc Stīva Džobsa.

Zīmētājs bija viņa pirmais automāts, līdzīgs, bet nedaudz vienkāršāks, izgatavots tikai no 2000 gabaliem. Tā vietā, lai rakstītu vēstules, viņš ar zīmuli uzzīmēja četrus dažādus portretus — Francijas karaļa Luija XV, suņa zīmējumu ar uzrakstu, Amoru ratos, ko vilka tauriņš, un Marijas Antuanetes un Marijas Antuanetes portretu Luijs XVI.

Neliela ierīce ar gaisa spilvenu, piemēram, miniatūrs kamīna plēšas, kas bija paslēpts viņa galvā, ļāva viņam nopūst putekļus no papīra. Zīmētājs varēja arī pacelt roku, lai ar apbrīnu pārbaudītu savu darbu vai izlabotu kādu defektu.

Dāma mūziķe spēlēja ērģeles, bet tā nebija mūzikas kastīte. Mūziku rada pats automāts, kas ir ieprogrammēts, lai nospiestu reālu ērģeļu taustiņus. Viņas vēders un acis atkārto cilvēka spēlētāja kustību.

Visi trīs šedevri atrodas Neišatelas Mākslas un vēstures muzejā, kur tie ir praktiski tādā pašā darba stāvoklī, kā tie tika izgatavoti pirmo reizi.

Pēc tam, kad uzņēmums Jaquet Droz sasniedza augstāko līmeni 1788. gadā un tika likvidēts, palika neaktīvs vairāk nekā 200 gadus, līdz to 2000. gadā iegādājās Swatch Group.

Tā vietā, lai aizmirstu savas saknes, uzņēmums tika atgriezts pie tā pirmsākumiem un izveidots Droza dzimtajā pilsētā. 2010. gadā pārcēlās uz savu jauno Atelier.