Lai atbildētu uz šo jautājumu ir nepieciešams veikt zinātniskos pētījumus un tas gulstas uz nākamo paaudžu pleciem. Pētījuma gaitā būtu nepieciešams veikt mākslīgās inteliģences novērošanu, kas lautu atbildēt arī uz jautājumu, vai mašīnai var būt dvēsele, jo sapņošana tiek uzskatīta par spēju, kas piemīt būtnēm ar dvēselēm un, kā pēc savas pieredzes varu apgalvot, tad sapņojot kaut kas atdalās no mums un dodas nezināmās tālēs. Katrā ziņā pētījuma veikšanai būtu nepieciešama japāņu zinātnieku līdzdalība, jo Japānas mitoloģijā dvēseles koncepts ir plaši attīstīts un turklāt tiek uzskatīts, ka kaut kāda dvēsele, savādāka nekā mēs to saprotam, piemīt jebkurai lietai. Vai tas var būt par iemeslu Japānas robotu industrijas straujajai attīstībai? ...jo nav pretnostatījuma starp cilvēku un mašīnu. Anime "Ghost in the Shell" šī doma arī tiek veidota, neskatoties uz galvenā varoņa traģēdiju, pilnīgu ķermeņa aizstāšanu ar robotizētu protēzi, tai skaitā arī kibersmadzenēm un šķietamo problēmu par to, cik tālu cilvēku var aizvietot ar protēzi un viņš paliek cilvēks. Vienā no dalām šis galvenais varonis saskaras ar mākslīgo intelektu, kura mērķis ir atrast līdzīgu būtni, ar kuru radīt pēcnācējus.
Vai androīdi sapņo par elektriskām aitām?7
Mākslīgais intelekts
Pirmais, kas nāk prātā, ir roboti, kas var sarunāties ar tevi un saprātīgi atbildēt. Taču mākslīgais intelekts ir kas vairāk par tādiem robotiem. Ikdienā, lai nodrošinātu ierasto dzīves ritmu mūsu labā strādā neskaitāmas mākslīgā intelekta ierīces, bet pārsteidzošā kārtā cilvēku sapņoja par šādām būtnēm sakot ar seno Grieķiju. Vārds "robots" ir radies 1921.g. no Karela Capeka lugas Universālais Robots un čehu valoda nozīmē "kalps". Agrāk tādas būtnes pazina ar citiem nosaukumiem, piem., golems. Tas tika veidotas no citiem materiāliem un dzīvību iepūta ar maģiju. Mūsdienu maģija ir hardware un software, ar kuru palīdzību mēģina dzīvību iepūst. Vai mūsu ticība šiem līdzekļiem nav par lielu, jo roboti vēl nav dzīvi un datori nav pašapzinošas būtnes?
Turinga tests ir paredzēts, lai pārbaudītu datoru inteliģenci. Cilvēkiem tiek piedāvātas programmas, kas mēģina stādīties priekšā ka cilvēks. Turinga testos īsti cilvēki ne vienmēr noliek šo testu, rezultāts ir ap 40%. 2011.g. Cleverbot aplikācija Indijā, Guwahati tehnikas festivālā uzradīja rezultātu, kas gandrīz atbilst cilvēku rezultātām. Tomēr šī programma izmantoja datubāzi, lai piemeklētu pareizas atbildes. Varat pamēģināt pārbaudīt tās saprātīgumu šeit: http://www.cleverbot.com/. Programma Eugena Goostman tomēr ir nolikusi šo testu 2014.g. ar rezultātu 33% jeb citiem vārdiem programmai 5 minūtēs izdevās pārliecināt 10 no 30 tiesnešiem, ka viņi runa ar 13 gadīgu zēnu, kuram angļu valoda nav dzimtā.
Datori un programmas ir apveltītas ar zināmu sapratni, lai varētu veikt tām uzdotos uzdevumus un inteliģence tam pat nav nepieciešama. Tas ir ļoti labi, jo kuram gan gribas apspriest dzīvi ar mašīnu mirkli, kad esi paprasījis pagatavot hamburgeru? Aizeks Azimovs kļūdījās apgalvojot, ka roboti vispirms iegūs inteliģenci un pēc tam sāks runāt. Ar robotiem, piem., Furby jau var parunāt, bet viņiem nav ko pateikt.
Mašīnas kļūst gudrākas un piemērotākas, lai veiktu darbu cilvēka vietā, bet cilvēks var mierīgi ar tālvadības palīdzību veikt operācijas, vadīt dronu uzbrukumu, kas rada uzmācīgu domu, ka drīz mašīna var paprasīt, vai es esmu?
Pa to laiku Japānā
Pasaules līdere automātu un robotu būvē un izstrādē. Tiek pieļauts, ka uz 2025. g. robotikas industrija sasniegs 70$ miljardus. Var uzskatīt veselu virkni, ASIMO, AIBO, Actroid, u.c Mums liekas milzīgs izrāviens, ka ikdienā ienāk automātiskie zāles pļāvēji? Ko Jūs teiktu par 1m augstu dzeltenu robotu, kas paredzēts veciem cilvēkiem un invalīdiem? Iepazīstieties, Wakamaru. Nonāca pārdošanā 2005. g., maksāja ap 14000$. Veidots kā mazs humanoīds. Gribat doties uz kosmisko staciju? Tur Jūs var sagaidīt Kirobo. Robots, kurš nonāca 2013.g. 10. augustā Starptautiskajā Kosmiskajā stacijā. Radīts, lai uzturētu kompāniju vientuļiem cilvēkiem. Personāžs izskatās kā paņemts no kādas anime, 34 cm garš un ap 1 kg smags. Līdz kaut kam tādam var tikai japāņi aizdomāties.
Robotikas industrijas sasniegumi ir roboti, kas atpazīst cilvēka mīmiku un žestus, kā arī paši var paust zināmas emocijas. Kopumā tas var tikt raksturots kā izcils mimikrijas piemērs - CB². Bērnu atdarinošs robots, ar kuru pasaule tika iepazīstināta 2009.g. Pavisam nesen 2014.g. Honkongā bāzēta japāņu kompānija iecēla par direktoru Vital, programma vai robots, kas nodarbojas ar tirgus analīzi, lai atrastu piemērotu investīciju projektu.
Kopumā ideja mākslīgā intelekta radīšanai japāņiem ir skaidra.Darīt visu, lai roboti iemācītos atdarināt un pilnībā kopēt cilvēka psiholoģiju, kļūstot par lieliskiem palīgiem. Vai tā ir labākā pieeja mākslīgā intelekta radīšanai. Kādas prasības, tādas atbildes. Japānas strikti reglamentētajā sabiedrībā nav iedomājama atsevišķu indivīdu nepakļaušanās kopējai kārtībai, kā jau minēju, japāņi neredz atšķirību starp mehānismiem un cilvēku.
Ķīniešu istaba
Tas ir hipotētisks uzstādījums, ko ir izdomājis Džons Searls. Pieņemsim, ka mākslīgā intelekta pētniekam ir izdevies radīt datoru, kurš uzvedas tā, it kā saprazdams ķīniešu valodu. Ķīniešu herioglifi tiek paņemti un atbilstoši herioglifi tiek doti atpakaļ. Pieņemsim, ka tas pildu uzdevumus tik labi, ka Turinga tests tiek nolikts: ķīniešu valodā runājošs cilvēks pieņem, ka viņš ir sarunājies ar citu ķīnieti. Jautājums ir, vai dators saprot ķīniešu valodu, vai arī tikai simulē spēju saprast ķīniešu valodu.
Pēc tam Searls pieņem, ka viņš ir ieslēgts istabā ar programmas angļu versiju. Viņš saņemtu ķīniešu herioglifus un atbilstoši instrukcijai veidotu atbildes no herioglifiem. Ja jau datoram izdevās, tad viņš arī darītu tāpat. Searls uzskata, ka nav nozīmīgas atšķirības starp viņu un datoru šajā eksperimentā. Katrs seko detalizētām instrukcijām, kas imitē inteliģentu sarunu. Tomēr Searls nevarētu saprast šo sarunu, jo viņš nezina ķīniešu valodu, un no tā var izsecināt, ka dators arī nav spējīgs saprast sarunu.
Šis Searla filozofiskais uzstādījums ir svarīgs prāta eksperiments, tomēr Searls uzskata, ka apziņa sākas ar uzskatiem, kuru datoram nav. Es labāk gribētu uzskatīt, ka dators ir vēl par vienkāršu, lai spētu uzglabāt apziņu, jo cik gadus mēs būvējam datorus un cik ilgi pats cilvēks ir attīstījies? Pat pēc bībeliskiem laika ilguma parametriem laiks ir cilvēka pusē.
Lai androīds sāktu sapņot par elektriskām aitām, vajag veikt attiecīgu programmēšanu. Tas būtu kaut kas līdzīgs skrīnseiveriem, ko androīds varētu izmantot esot gaidīšanas režīmā. Turpinot pilnveidojot programmas, tās varētu arī pašas veikt attiecīgu izlabojumu, lai atdarinātu cilvēkus. UT^2 un MirrorBot boti 2K spēļu konkursā uzrādīja 52% rezultātu Turinga testā. Pievienojam šiem botiem trīs Azimova robotikas likumus un cilvēku rase turpinās dzīvot, kamēr baterijas būs uzlādētas!
Tev patiks šie raksti
