Tā precizitāte, ar kādu astronomi var iepriekš noteikt Saules aptumsumu un planētu kustību, ļauj izvirzīt pieņēmumu par to, ka Saules sistēmas lielo objektu dinamika ir absolūti paredzama. Taču patiesībā tas esot mānīgs iespaids. Planētu kustība regulāra šķiet tikai tūkstošgadu mērogā, taču, tad, kad runa ir par miljoniem gadu, to dinamikā jau var iejaukties haoss.
Vai Saules sistēmas ir haotisks veidojums?8
194
1
Tiesa, šajā gadījumā tas gan nenozīmē, ka planētas kustēsies pilnībā haotiski – to orbītas joprojām paiks aptuveni turpat, kur ir tagad. Planētas haotiska kustība lielākā laika mērogā nozīmē tikai to, ka nebūs iespējams kaut vai aptuveni izskaitļot tās atrašanās vietu orbītā pēc ĻOTI LIELA laika.
Šādiem nolūkiem parasti izmanto skaitliskos aprēķinus, jo vairāk nekā divu savstarpējas gravitācijas iedarbībā esošu ķermeņu gadījumā nav piemērojama kāda analītiskā formula, kurā atliktu tikai ievietot laika lielumu un acumirklī iegūt ķermeņu izvietojumu jebkurā laika momentā. Tie gravitācijas spēki, kas planētas pievelk Saulei un vienu otrai, ir zināmi, tāpēc ir iespējams izveidot to kustības modeli kādam laika nogrieznim. Bet paralēli tam iedarbina arī otru modeli, kurā viss ir tāds pats, tikai atšķiras par nieka tiesu, piemēram, vienu milimetru. Sākumā planētu orbītas šajās divās situācijās precīzi sakrītis, taču pakāpeniski laika gaitā sāks aizvien jūtamāk atšķirties. Regulārajai (nehaotiskajai) kustībai šī atšķirība būs neliela, savukārt haotiskaji kustībai tā eksponenciāli palielināsies.
Reklāma
Šāda veida skaitļojumi dažādām Saules sistēmas planētām jau ir veikti, un tie apliecinājuši, ka, piemēram, Plutona kustība kļūst haotiska 10-20 miljonu gadu laikā, pateicoties specifiskai rezonanses mijiedarbībai ar citām planētām. Četru piecu miljonu gadu mērogā haotiska ir arī Merkūrija, Veneras, Zemes un Marsa dinamika. Iemesls tam pagaidām nav noskaidrots.
Savukārt pētījumi ar gigantiskajām Saules sistēmas planētām – Jupiteru, Saturnu, Urānu, Neptūnu – nonākuši strupceļā, atzīst pētnieki. Vienas daļas šo planētu pētījumu aprēķini uzrādījuši, ka nekāda haosa nav vismaz tuvākā... miljarda gadu laikā. Citi aprēķini, kuros ietverti visu planētu dati, liecina, ka haoss “ir saskatāms”. Tiesa, nelielas ievadāmo parametru variācijas apstākļos laika mērogs patstāvīgi lēkāja plašā diapazonā, un iemesli tam nebija saprotam. Tādējādi patlaban faktiski izveidojusies paradoksāla situācija: pētnieku rīcībā ir pilnīgi vienādi aprēķini, kas liecina par to, ka gan pastāv, gan nepastāv Saules sistēmas iekšējo planētu kustības haoss.
Savu ieguldījumu šajos pētījumos sniedzis ASV Kalifornijas universitātes pētnieks Veins Heijess, kurš secinājis, ka visa vaina tomēr meklējama sākotnējos datos. Šajos aprēķinos sākotnējie dati tātad ir tālīno planētu stāvoklis un kustības ātrums, kas ņemti no astronomiskajiem novērojumiem, un to kļūdas iespējamība novērtēta ar vienu miljonu procenta dāļu. Varētu likties, ka tā ir ārkārtīgi augsta precizitāte, taču, kā pauž Heijess, pat šeit sastopamas gan regulāras, gan haotiska situācijas, kas turklāt mēdz būt mainīgas, Lai to apliecinātu, pētnieks izmantoja 31 orbītu parametru komplektu, un 200 miljonu gadu ilga laika modelējumā 21 no tiem izrādījās haotisks un tikai 10 parametri bija regulāri.
Reklāma
Bet būtiski ir tas, ka šie petījumi ne tikai sniedz vismaz kaut kādu atbildi attiecīgajai kosmiskajai mīklai, bet izvirza fiziķiem jaunus būtiskus jautājumus. Piemēram kļūst pilnībā nesaprotami, no kurienes haosā rodas tāda smalka struktūŗa jeb tātad tik specifiska regulāro un haotisko situāciju sajaukšanās. Nav izslēdzams, ka visbeidzot izrādīsies tā: haosa tapšanas rezonanses mehānisms vispār nav spējīgs aprakstīt šos rezultātus, un tad Saules sistēmas iekšējo objektu dinamika vispār izvirzīs dinamiskos sistēmu teorijai jau gluži citus, krietni vien fundamentālākus jautājumus, un atkal uz mums visu jau it kā zināmo nāksies paraudzīties gluži citādi.
