Līdz šim tikai militārajām vajadzībām esot izmantotas tā devētās siltuma kartes, bet tehnologi mudina šo tehnoloģiju apgūt civilajām vajadzībām. Tehnoloģijas pamatā esot tas, ka katram degvielu patērējošam mehānismam ir unikāla siltuma karte, kura ļauj diezgan ātri identificēt izmantoto mehānismu tā darbībā. Rezultātā izmantojot šo tehnoloģiju ar jaudīgu datortehniku esot iespējams pateikt vai kāds kartēts mehānisms ir iedarbbināts, kā arī izmantojot noteiktu aparatūru esot iespējams diezgan ātri noteikt kartētā mehanisma atrašanās vietu. Plašāka siltumu karšu izmantošana civilajām vajadzībām varētu nodrošināt analītisku datu iegūšanu, kas varētu ļaut iegūt statistiku par izmantojamajiem automabīļiem, brauktuvju noslogojumu un izmantoto automobīļu tipiem. Kā arī brīdināt tiesībsargājošos spēkus par kādas ierīces darbību tam neparadzētā vietā.
Siltumkartēšanas līmeņi:
-v Ēkas pēc to sasilšanas un atdzišanas paterniem
-v Tehniku pēc to izdalītā siltuma paterniem
-v Dzīvas būtnes pēc to ķermeņa siltuma izdalīšanas specifikas
Siltuma karšu atpazīšanas vai marķēšanas tehnoloģija attīstijās kā militāra tehnoloģija, kuru mērķis bija panākt autonomu raķēšu virzīšanu uz marķētu ēku, kura uzsila vai atdzisa pēc iepriekš noskaidrota parauga. Vēlāk šī tehnoloģija tika adaptēta, lai to varētu izmantot autonomu raķešu virzīšanai uz marķētiem reaktīvās lidmašīnas dzinējiem. Visdrīzak militārajām vajadzībām mūsdienās šī tehnoloģija ir progresējusi tādā līmenī, ka marķēt var arī atsevišķu indivīdu vai tehniku ar kuru viņš pārvietojas, tomēr mazinoties militāro tehnoloģiju nozīmei, tehnoloģijas attīstītāji cer, ka attīstītā tehnoloģija spēs noderēt citās sfērās, lai nodrošinātu mieru un kārtību līdzcilvekos.
lasi, vērtē, komentē 
