Jo mazāks tu esi, jo labāk, vai ne? Vajag mazāk barības, neaizņem tik daudz vietas un ienaidniekiem tevi ir grūtāk ieraudzīt? Tomēr zinātnieki ir atklājuši, ka ir limits tam, cik mazi dzīvnieki var būt, lai lecot nezaudētu līdzsvara izjūtu. Ķirbju krupji Brachycephalus leopardus ir pārsnieguši šo limitu un tā rezultātā lekšana ir kļuvusi par grūti izpildāmu akrobātisku triku. Viņi var piezemēties uz muguras, vēdēra vai pat sejas, bet izskatās, ka tas neatstāj negatīvu iespaidu uz krupjiem.
Šie krupji ir tik mazi, ka vairs nespēj normāli lekt, un tas ir smieklīgi23
Minētie krupji ir patiešām mazi. Pieaudzis īpatnis var būt no 9,7 līdz 11,9 mm garš. Vardes un krupji patiesībā izceļas ar savu lekšanas prasmi. Tāpēc Dienvidilinoisas universitātes funkcionālais morfologs Ričards Esners juniors un kolēģs izmantoja 147 indivīdu iekšējās auss CT skenēšanu, lai varētu precīzi noteikt problēmu.
"Tie nav lieliski lēcēji, un tie arī nav īpaši labi staigātāji," skaidro herpetologs Edvards Stenlijs no Floridas Dabas vēstures muzeja. "Viņi staigā samākslotā, kā ejot ar knaģiem līdzīgā veidā."
Pētniekiem pārbaudot krupja kājas viņi neatklāja nekādas problēmas, bet, kā minēts iepriekš, skenējumi ļāva atklāt patieso problēmas cēloni.
Lai mēs varētu stabili pārvietoties, ir nepieciešama vestibulārā sistēma. Tā atrodas iekšējā ausī un tā darbojas šķidrumam pārvietojos mūsu kustības laikā. Lai arī krupjiem ir vestibulārais orgāns, tas ir kļuvis tik mazs, ka nespēj sniegt atbilstošu informāciju.
"Tie ir savdabīgi krupji," izteicās Brazīlijas Federālās Paranas universitātes zoologs Andrē Konfeti. "Tie neprot peldēt, viņiem nav kurkuļu, un šķiet, ka tie arī maz pārvietojas. Mēs esam novērojuši šo varžu akustisko uzvedību un esam spējuši atrast vienu un to pašu indivīdu vienā un tajā pašā vietā gada garumā."
Lai izvairītos no plēsējiem krupji ir toksiski, tāpat tie paļaujas uz kamuflāžu. Katrā ziņā, pēc pētnieku domām, tie iegūst vairāk no sava mazā izmēra nekā zaudē no nespējas normāli staigāt vai lekt.