Pētnieki ir saistījuši vairāk laika pavadīšanu, spēlējot videospēles, ar bērnu intelekta pieaugumu, kas zināmā mērā ir pretrunā ar to, ka spēles ir kaitīgas jauniem prātiem.
Lai gan atšķirība kognitīvajās spējās bija neliela un nav pietiekama, lai parādītu cēloņsakarību, ar to pietiek, lai būtu ievērojama — un 2022. gada pētījumā rūpīgi tika ņemti vērā mainīgie lielumi, tostarp atšķirības ģenētikā un bērna sociāli ekonomiskā izcelsme.
Tikmēr TV skatīšanās un sociālo mediju izmantošanai nebija pozitīva vai negatīva ietekme uz intelektu. Pētījumam vajadzētu izrādīties noderīgam debatēs par to, cik daudz laika pie ekrāna jauni prāti var pavadīt.
"Digitālie mediji nosaka mūsdienu bērnību, taču to kognitīvā ietekme ir neskaidra un karsti apspriesta," savā publicētajā dokumentā raksta komanda no Nīderlandes, Vācijas un Zviedrijas. "Mēs uzskatām, ka pētījumi ar ģenētiskiem datiem varētu precizēt cēloņsakarības apgalvojumus un koriģēt ģenētisko predispozīciju, kas parasti netiek ņemta vērā."
Pētnieki aplūkoja laika pie ekrāna ierakstus 9855 bērniem, kas bija ASV un bērni bija 9 vai 10 gadus veci. Jaunieši ziņoja, ka vidēji dienā pavada 2,5 stundas, skatoties televizoru vai tiešsaistes videoklipus, 1 stundu spēlējot videospēles un pusstundu socializējoties internetā.
Pēc tam divus gadus vēlāk viņi apskatīja datus par vairāk nekā 5000 no šiem bērniem. Šajā periodā tie pētījuma dalībnieki, kuri ziņoja, ka videospēlēm veltījuši vairāk laika, nekā parasti, IQ palielinājās par 2,5 punktiem virs vidējā pieauguma.
IQ palielinājums tika balstīts uz bērnu sniegumu uzdevumos, kas ietvēra lasīšanas izpratni, vizuāli telpisko datu apstrādi un uzdevumu, kas vērsts uz atmiņu, elastīgu domāšanu un paškontroli.
Ir svarīgi atzīmēt, ka, lai gan pētījumā tika aplūkoti tikai bērni ASV un netika nošķirti videospēļu veidi (mobilās un konsoļu spēles), tas joprojām ir vērtīgs ieskats spēlēs un IQ, un tas apstiprina domu, ka intelekts nav fiksēta konstante, ar kuru mēs esam dzimuši.
"Mūsu rezultāti apstiprina apgalvojumu, ka ekrāna laiks parasti nepasliktina bērnu kognitīvās spējas un ka videospēļu spēlēšana patiešām var palīdzēt uzlabot intelektu," 2022. gadā, kad tika publicēts pētījums, sacīja neirozinātnieks Torkels Klingbergs no Karolinskas institūta Zviedrijā.
Kā atzīmē pētnieki, šis nav pirmais pētījums, kas liecina, ka varētu būt saikne starp laiku, ko bērni pavada spēlējot, un viņu kognitīvo spēju attīstību, un šķiet, ka videospēlēm ir arī citas saistītas priekšrocības.
Pašreizējā pētījuma komanda apgalvo, ka mazs izlases lielums, dažādi pētījumu plāni un tas, ka netiek ņemta vērā ģenētiskā un sociālekonomiskā ietekme, ir noveduši pie pretrunīgiem ziņojumiem par laika pie ekrāna ietekmi, ko esam redzējuši līdz šim. Tie ir ierobežojumi, ko šis pētījums vēlējās samazināt.
Tas viss nozīmē, ka ir daudz faktoru, gan attiecībā uz to, kā var attīstīties un veidot inteliģenci, gan dažādos veidos, kā laiks pie ekrāna var ietekmēt mūsu ķermeni un mūsu ieradumus — tāpēc ir nepieciešams daudz vairāk pētījumu.
"Mēs neizpētījām ekrāna uzvedības ietekmi uz fiziskajām aktivitātēm, miegu, labsajūtu vai panākumiem skolā, tāpēc mēs par to neko nevaram teikt," sacīja Klingbergs. "Tagad mēs pētīsim citu vides faktoru ietekmi un to, kā kognitīvā ietekme ir saistīta ar bērnu smadzeņu attīstību."
Tas bildēs ir Nintendo Switch! Man tāds aparāts ir. Nesen nopirku spēli Burnaut Paradise remastered un tā tagad ir mana visu laiku mīļākā videospēle. 😀👍Videospēļu spēlēšana cilvēkam uztrenē reakciju un stratēģisko domāšanu. 😀
https://media.tenor.com/qS2e61lA2l0AAAAd/burnout-burnout-paradise.gif
