Tas būtu labākais izaicinājums - iedot šo kalkulatoru mūsdienu jaunatnei un paprasīt, vai viņi saprot, kas tas ir. Nemaz nerunājot par to, vai viņiem izdosies ar to kaut ko aprēķināt, bet kādreiz šāds modelis ļoti populārs, jo tas bija, bet ar to varēja aprēķināt un tam nevajadzēja pat baterijas!
Mehāniskais kalkulators "Curta"6
To radīja Kurts Herzstarks jau 1930-tajos gados. To var uzskatīt par pēcteci senākiem aritmometriem, bet tas bija ļoti kompakts un saglabāja savu popularitati līdz 1970-tajiem, kad lietošanā nonāca elektroniskie kalkulatori. "Curta" izgudrotājs saņēma patentu par savu ierīci 1938. g. Atšķirībā no citiem tā laika kalkulatoriem, tas sastāvēja tikai no viena cilindra.
Viņa darbs pie kalkulatora apstājās 1938. g., jo nacisti lika viņa kompānijai nodarboties ar citu mērinstrumentu ražošanu. Par cik izgudrotājs dzīvoja Austrijā un viņa tēvs bija ebrejs, tad viņš nonāca koncentrācijas nometnē. Neskatoties uz to viņš varēja turpināt darbu pie sava kalkulatora. Apmaiņā pret šīs idejas pilnīgu realizāciju, ar norunu, ka tas būs noderīgs, viņam apsolīja pat viņa padarīšanu par ārieti. Tas izrādījās veids, kā izgudrotājam glabt savu dzīvību.
K. Herzstarks atbrīvojās no koncentrācijas nometnes 1945. g. 11. aprīlī. Esot nometnē viņš pilnībā bija izstrādājis rasējumus un tā paša gada novembrī viņam bija gatavi trīs prototipi. Bailēs no nosūtīšanas uz Krieviju, izgudrotājs aizbēga uz Austriju, kur uzsāka meklēt finansējumu. Lihtenšteinas princis piekrita finansiāli palīdzēt un kalkulatora ražošnu uzsāka Lihtenšteinas firmā " Contina AG Mauren". Neskatoties uz problēmām ar patentiem, K. Herzstarkam izdevās turpināt tā ražošanu un tā izrādījās ļoti pieprasīta ierīce. To varēja aizstāt vien elektroniskie kalkulatori 1970-tajos gados.
Mūsdienās šī ierīce ir kolekcionāru iecienīts objekts, kas arī darbojas, tāpat kā laikā, kad tas tika ražots.