Nez vai daudziem ko izskaka 'OpenAI', 'GPT' vai 'DALL-E'. Lielākā vai mazākā mērā visi ir ko dzirdējuši par mākslīgā intelekta iespēju apzināšanu un eksploitēšanu, tomēr līdz šim kvalitatīva mākslīgā intelekta eksplotēšanu vien varēja atļauties digitālo tehnoloģiju giganti, kuri dažādus sarežģītus risinajumus ir iekļāvuši savos pakalpojumos. Pateicoties 'OpenAI' tagad jebkurš puslīdz zinošs izstrādātājs var sniegt savu artavu mākslīgā intelekta uzlabošanai vai programmēšanai (apgūšanas koordinēšanai), kas paver iespēju kolektīvi uzlabot mākslīgā intelekta spējas atvieglot sociālo sadzīvi. Principā ar šī risinājuma palīdzību, ja tas būs veiksmīgs, tā izmantotājam būs iespēja ģenerēt sev vajadzīgo attēlu, balstoties uz norādītajām, rakstiskajām instrukcijām, bez tam nesaistot šī attēla izmantošanai kaut kāda veida autortiesībām vai vajadzību saskaņot attēla izmantošanu ar autoru.
Tātad 'GPT' ir sagaidījis savu nākamās, trešās paaudzes nākšanu klajā. Un tagad 'mākslīgā intelekta' risinājumi var lielākā mērā pārsteigt tā lietotājus ar teksta atpazīšanu un uzrakstītā sasaisti ar attēlu. Vai projekts 'DALL-E' paredz lietotājam norādīt, ko viņš vēlētos, lai mākslīgais intelekts tam uzzīmētu vai attēlotu, kā rezultātā mākslīgais intelekts lietotājam piedāvā izvēlēties no uzzīmētajām, ģenerētajām bildēm, lai uzlabotu savas spējas apmierināt tā izmantotāju.
Mākslīgais intelekts
Tiem, kuri vēl joprojām uz mākslīgo intelektu skatās kā uz kaut ko biedējošu un mistisku, centīšos noformulēt, kas īsti ir makslīgais intelekts. Tātad 'mākslīgais intelekts' vai AI ir algoritumu kopums, kurš realizējas, lai nodrošinātu augstāku lietotāja vai īpašnieka pieredzi. Vienīgais runājot par 'mākslīgo intelektu' vai AI tiek pateikts tas, ka algoritma posmiem vai loģikai pilnībā vairs nav iespējams izsekot, kaut kādi aprēķini vai operācijas tiek veiktas ar lielāku ātrumu, kā tam varētu kāds izsekot vai, mainoties apstākļiem, mākslīgais intelekts vai AI programmu padarīs apstākļiem atbilstošāku, kā to spētu programmētāji. Protams, ka tas neliedz kaut kādā brīdī izanalizēt 'mākslīgā intelekta' vai AI algoritma saturu, tomēr tā caurskatīšana prasīs ļoti daudz laika un resursu, lai informāciju pasniegtu cilvēkam saprotamā formā un veidā.
Kāpēc 'mākslīgā intelekta' risinājumi mēdz izraisīt bailes?
Līdzīgi kā ar altķīmiju viduslaikos, nereti iespēja izmantot AI risinājumus var kādam šķist neomulīga. Tomēr tā pat kā ar altķīmiķiem, tā pat arī ar mākslīgo intelektu parasti pirmais, kas no neadekvāta risinājuma cietīts būs tā izstrādātājs. Vai parasti pirmais, kurš sevis sajaukto 'dzīvības eleksīru' izmēģināja bija pats sagatavotājs - altķīmiķis. Tā pat arī ar 'mākslīgā intelekta' virzītājiem, izstrādātajiem - visdrīzāk pirmais, kurš cietīs no kaut kāda veida neadekvāta rinsinājuma, būs pats 'mākslīgā intelekta' izstrādātājs. Jo, lai pārliecinātos par sava izstrādātā risinājuma pielietojamībuu, tas ir jāpārbauda.
Sekojoši, nevajadzētu uz AI vai 'mākslīgā inetlekta' risinājumiem skatīties kā uz ko sliktu, bet gan saprast to, ka 'mākslīgais intelekts' ir rīks, kas nodrošina kaut kāda veida iespējas cilvēkam un viņa attīstībai. Protams, ka jebkuru rīku arī var lietot nepareizi, kas novedīs pie zināmiem riskiem, tomēr cilvēces vēsture norāda uz to, ka šī nav pirmā reize, kad cilvēks tehnoloģiski ir izstrādājis ko tādu, kas tam dod iespēju pilnībā iznīcināt sevi un sev līdzīgos, tāpēc cilvēcei ir jāmācās būt piesardzīgai un plaši pielietojamus tehnoloģiskos sasniegumus kārtīgi pārbaudīt, pirms tos nodot izmantošanai plašākām sabiedrības grupām.
lasi, vērtē, komentē 
