Kas gan varētu notikt, ja pēkšņi visi mikrobi pazustu? Vairs nekādu infekciju, nekāda tā dēvētā piecu sekunžu likuma, vienkārši paņem uz zemes nokritušo cepumu un ēd
Kas gan varētu notikt, ja pēkšņi visi mikrobi pazustu? Vairs nekādu infekciju, nekāda tā dēvētā piecu sekunžu likuma, vienkārši paņem uz zemes nokritušo cepumu un ēd
Taču diez vai tas viss būtu labi. Vai pazustu visas slimošanas? Vai nav tā, ka mūsu planēta ir atkarīga no mikrobiem? Vai cilvēki vispār var izdzīvot bez mikrobiem?
Pirmā doma ir "tas izklausās fantastiski!" Taču cilvēka ķermenī ir vairāk mikrobu šūnu nekā paša cilvēka ķermeņa šūnu. Tie veic ķermenim svarīgas funkcijas, kā piemēram, palīdz sagremot ēdienu un stiprināt imūnsistēmu.
Citi mikrobi, kas dzīvo ārpus ķermeņa tāpat veic svarīgas funkcijas, kas nodrošina planētas funkcionēšanu tādā veidā, kā mēs esam to pieraduši redzēt. Palīdz pārstrādāt atkritumus un pārvērš saules gaismu enerģijā.
Jau 1880. g. mikrobiologi uzskatīja, ka dzīvnieki nevar pastāvēt bez mikrobiem. Viņiem bija daļēji taisnība. Daži dzīvnieki var izdzīvot pilnīgā izolācijā, ja vien viņiem nepieciešamās vielas ir ķīmiski sintezētas. Ja visi mikrobi pazustu, cilvēks varētu lieliski iztikt bez tiem dažas nedēļas, mēnešus, varbūt pat gadus.
Cilvēka ķermenis varētu pārstrādāt ēdienu, bet sāktu pietrūkt dažādu vitamīnu un rastos gremošanas traucējumi. Tos varētu varbūt aizstāt ar sintizētiem vitamīniem. Nešķiet nekas īpašs, vai ne?
Taču ar atgremotājdzīvniekiem ir pilnīgi cits stāsts. Mikrobi ir absolūti vajadzīgi, lai sagremotu augus. Bez tiem govis, kazas un aitas nomirtu badā. Kas būtu vēl nepatīkamāk, vien dažu dienu laikā augi sāktu iet bojā, jo vairs nebūtu mikrobu, kas pārstrādā augiem nepiešamās barības vielas. Augi paliktu bez piesaistītā slāpekļa. Atmosfērā esošais slāpeklis nereaģē ar citiem elementiem, bet par augiem lietojamu savienojumu to padara baktērijas - diazotropi.
Ja netiktu radīts sintētisks mēslojums, tad gada laikā visi augi aizietu bojā un uz planētas vairs nenotiktu fotosintēze, kas savukārt izsauktu ievērojamu planētas uzkaršanu. Par cik vairs nebūtu augu, kas pārstrādā ogļskābo gāzi.
Pasaule kļūtu par diezgan s*dainu vietu. Burtiski s*dainu. Viens no uzdevumiem, ko veic baktērijas, ir atkritumu pārstrāde. Bez mikrobiem un baktērijām tie sāktu uzkrāties. Tāpat mirušie ķermeņi vairs vienkārši nesadalītos.
Kas ir vēl pārsteidzošāk, tad cilvēka šūnu organoīdi kā mitohondrijs un hloroplasti ir attīstījušies no mikrobiem! Ja tie pazustu tad mēs nomirtu dažu minūšu laikā.
Varbūt tomēr pasaule ar mikrobiem nav nemaz tik slikta vieta, neskatoties uz to, ka dažkārt vajag slimot?
Katram sava vieta... gan mikrobam, gan cilvēkam! Radītājs nav mazais bērns...piespēlēja mums mikrobus, tātad tie mums ir vajadzīgi,un bez viņiem NU NEKĀ!
Mikrobs īsti nav korekts jēdziens, jo precīzi nepasaka, par ko ir runa. Mikrobs ir mikroskopisks organisms, tātad var būt arī baktērija. Ja tā, tad cilvēks bez baktērijām diez vai izvilks pat nedēļu.