Viens no mākslīgā intelekta (AI) izpausmes veidiem. Interesanta tēma entuziastiem un vienkārši zinātkārajiem.
Kā strādā pašbraucamie auto?7
110
0
Pašbraucamie auto ir automašīnas vai kravas auto, kuri brauc paši neiejaucoties cilvēkam. Populārākais pašbraucamais auto ko visi zinām ir Tesla.
Taču automašīnas neiedalās tikai cilvēku pārvaldītajās un robotiskajās sistēmās. Ir noteikti līmeņi kā automašīnas tiek sadalītas. Līmeņi iedalās no 1 -5.
Pirmais līmenis nozīmē to, ka auto nav aprīkots ar sistēmām un tā vadīšanai nepieciešams cilvēks. Otrais līmenis nozīmē, ka auto ir aprīkots ar kruīza kontroli. Trešais līmenis nozīmē, ka vadītājs var skatīties filmu, rakstīt īsziņas, auto var pats bremzēt avārijas gadījumā, taču cilvēkam nepieciešams iejaukties kad to prasa transportlīdzeklis. Ceturtā līmeņa automašīnā cilvēks var mierīgi gulēt, taču auto var atteikties braukt pa vietām kuras nav kartē vai noteiktos laikapstākļos. Un visbeidzot pēdējais piektais līmenis nozīmē, ka auto brauc pats visos iespējamos variantos, pa bezceļiem un visos laikapstākļos. Kad cilvēkam vispār nav jāiejaucas vadīšanā.
Kā tas strādā? Uzbūvēt tādu sistēmu nebūt nav vienkārši. Lai automašīna varētu "redzēt" un uzzīmēt savās gudrajās smadzenēs karti tiek izmantoti lāzeri, radari, augstas izšķirtspējas kameras un pat sonorus. Sonors ir vienkārši ierīce ar kuras palīdzību ar akustiskajiem viļņiem nosaka priekšmetu atrašanās vietu un attālumu līdz tiem.
Vispopulārākās ierīces ko izmano pašbraucamajos auto ir radari, lidari un 360 grādu ļoti augstas izšķirtspējas kameras. Kas ir radars būtu tā kā skaidrs, ka tas darbojas uz radioviļņiem, lidari principā ir tie paši radari tikai darbojas ar gaismu (lāzeri) un kamerām ir jābūt tādām, lai tās fiksētu visu priekšā notiekošo vairāku simtu metru attālumā un jāstrādā nevainojami pat tādā situācijā, ja kamerā spīd virsū saule.
Uzstādītie radari ir tik pat svarīgi kā kameras, jo radari atbild par aklajām zonām, parkošanos, bremzēšanu un distanci līdz priekšā braucošajam auto.
Lidari pagaidām netiek plaši izmantotas augsto izmaksu dēļ. Kā jau augstāk minēju, tie darbojas tāpat kā radari, tikai ar lāzeru. Tā ir kompleksa sistēma ar spoguļiem, kura ierauga objektus priekšā līdz pat 200m. Viena lidara uzstādīšana izmaksā vairākus desmitus tūkstošus dolāru.
Tālāk visa iegūtā informācija caur kamerām, lidariem un radariem tiek iegūta un apstrādāti visi šie signāli programmatūrā. Pēc tam programmatūra nosūta signālus mašīnas sistēmām, kuras atbild par sajūgu, stūrēšanu un galvenais, bremzēšanu un tās veic savu darbību.
Auto ir izstrādāts tā, lai spētu atpazīt, piemēram, velosipēdistu no motociklista, paredzēt situācijas un pati programmatūra brauc atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem.
Un nedaudz par drošību un praktiskumu. Nevienam nav noslēpums, ka ļoti daudz cilvēki iet bojā autoavārijās un izraisa šausmīgi daudz ceļu satiksmes negadījumus. Tā kā šie auto ir dārgi un nav īpaši populāri mūsdienu sabiedrībā, ekspertiem grūti spriest. Viņi uzskata, ka programmatūra kļūdīsies ievērojami mazāk nekā cilvēks, līdz ar to drošība ir augsta. Kā pateicoties šo auto daudzajām priekšrocībām, to viegli varēs izmantot invalīdi un vecāka gada gājuma cilvēki.
Tev patiks šie raksti
Bet tiešām interesants raksts. Par auto kopumā- robots var visu darīt labāk kā cilvēks. Taču nevienu robotu neiemācīsi cīnīties ar cilvēku stulbumu 
Piemēram, izskriet uz ceļa, apdzīt kur nevajag, izbraukt no līkuma nepaskatoties, izrādīties 