Videospēlēm var būt slikta ietekme uz mūsu fizisko un garīgo veselību, un ir pierādīts, ka sēdēšanu visas dienas garumā mums nenāk par labu. Tomēr, ja tas tiek darīts ar mēru, no videospēlēm ir arī ieguvumi.
Jauns pētījums liecina, ka stundas, kas katru nedēļu tiek pavadītas pie ekrāna, spēlējot spēles, var veicināt smadzeņu darbību un jo īpaši uzlabojot kognitīvās prasmes, kas nepieciešamas lēmumu pieņemšanai - tas, kas tiek uztverts ar mūsu maņām, tiek labāk izmantots, lai atbilstoši reaģētu.
Pētījumā iesaistītie pētnieki norāda, ka videospēles varētu pat izmantot kā apmācības metodi, lai uzlabotu ātras lēmumu pieņemšanas procesus smadzenēs, iespējams pat gadījumos, kad smadzenes ir cietušas no nervu bojājumiem.
"Lielākā daļa mūsu jauniešu spēlē videospēles vairāk nekā trīs stundas katru nedēļu, bet to labvēlīgā ietekme uz lēmumu pieņemšanas spējām un smadzenēm nav precīzi zināma," izteicās neirozinātnieks Mukešs Dhamala no Džordžijas štata universitātes. "Mūsu darbs sniedz dažas atbildes uz to."
Lai izmērītu nervu aktivitāti 47 universitātes vecuma dalībniekiem, to vidū bija 28 cilvēki, kuri regulāri spēlēja videospēles, un 19 cilvēki, kuri to nedarīja, tika izmantota funkcionālās magnētiskās rezonanses attēlveidošana (fMRI). Tie, kas spēlēja, pārsvarā nodarbojās ar ļoti aktīvām reāllaika spēlēm, piemēram, reāllaika stratēģiju, ar šaušanu pirmajā personā vai komandas stila “arēnām” un “karaliskajām” cīņām.
Brīvprātīgajiem tika lūgts nospiest pogas, reaģējot uz virzienu, kādā viņu priekšā esošajā displejā pārvietojās punktu virkne. Regulāriem videospēļu spēlētājiem reakcija bija gan ātrāka, tā arī precīzāka. Tāpat iegūtie fMRI skenējumi parādīja, ka noteiktās smadzeņu daļās bija pastiprināta aktivitāte.
Šīs zonas bija labais lingvālais giruss, kreisais talāms un labā papildu motoriskā zona - visi tie smadzeņu reģioni, kas, kā tiek uzskatīts, ir iesaistīti kognitīvajā informacījas apstrādē un ir atbildīgas par motoriskajām reakcijām atbilstoši vizuālajai informācijai.
"Šie rezultāti parāda, ka videospēļu spēlēšana potenciāli uzlabo vairākus sajūtu, uztveres un darbību kartēšanas apakšprocesus, kas savukārt ļauj uzlabot lēmumu pieņemšanas prasmes," savā publicētajā rakstā izteicās Dhamala un fiziķis Tims Džordans no Džordžijas štata universitātes.
Timam Džordanam ir arī personīga pieredze šajā jomā: piecu gadu vecumā viņa viena acs bija vājāka par otru un viņš piedalījās pētījumā, kurā viņam tika lūgts aizsegt savu vienu aci un spēlēt videospēles, izmantojot tikai vājāko aci, lai stiprinātu vizuālās informācijas apstrādi.
Eksperiments izdevās, un Džordans redze uzlabojās. No juridiski akla ar vienu aci viņš ieguva redzi, kas ļauj spēlēt lakrosu un peintbolu. Tādas pašas apmācības varētu izmantot, lai stiprinātu arī motoriski-sensitīvo lēmumu pieņemšanu.
Lai gan saikne starp videospēlēm un kognitīviem uzlabojumiem nav nekas jauns, katrs pētījums ļauj mums nonākt tuvāk izpratnei par to kā, mēs varētu izmantot videospēles, lai no to spēlēšanas būtu pozitīvs efekts.
"Video spēļu spēlēšana var tikt efektīvi izmantota apmācībai, piemēram, lēmumu pieņemšanas efektivitātes uzlabošanas apmācībai un terapeitiskām darbībām, kad ir noteikti attiecīgie neirotīkli," izteicās Dhamala.
