Dievs un zinātne36

Ir skaidrs, ka ieraksta ietekme nav saistīta ne ar pašu disku, ne vielu, no kuras tas izgatavots. Ietekmi atstāj uz tā ierakstītā gaisma un skaņa. Tāpat strādā arī DNS, apgalvo P. Garjajevs. Šīs molekulas izstaro informācijas lauku, un tieši tur viļņu valodā ir ierakstīts viss organisma, tā fiziskā un garīgā ķermeņa uzbūvēšanas plāns. P. Garjajevs raksta: "Mēs pārliecinājāmies, ka neizpētītie 98% genoma ir hologramma. Kustīga, pulsējoša, šķidro kristālu hologramma, kas darbojas, izmantojot DNS lāzera īpašības, tās spēju izstarot dažāda garuma viļņus, radīt gaismas un skaņas atveidus un pašai tos nolasīt. Šajā hologrammā saspiestā veidā ierakstīti visi organisma teksti un ģeometriskie plāni. Ierakstīti ar dažādu krāsu un skaņu kā audiovideofilmā, tikai hologrāfiskā, telpiskā. Lai realizētu visu šo informāciju, tekstu vajag izlasīt, noklausīties, bet grafiskos attēlus ieraudzīt. Ģenētiskais aparāts kā domājošs biodators – pats sevi lasa, klausās, redz un iedarbina vajadzīgās olbaltumvielu un citu vielu sintēzes programmas."

P. Garjajeva kopīgi veiktais darbs ar lingvistiem un matemātiķiem no Maskavas Valsts universitātes un Krievijas Zinātņu akadēmijas Matemātikas institūta ļāva noskaidrot interesantas īpatnības. Ja parastu grāmatu mēs lasām no kreisās uz labo pusi, tad hologrammu var lasīt no jebkura tās punkta un dažādos virzienos. Tātad iespējami bezgalīgi daudz lasīšanas variantu. Turklāt teksts tajā nav stacionārs – tas nepārtraukti pulsē, mainās, mirgo dažādās krāsās, radot milzīgu daudzumu jaunu attēlu un tekstu. Šī īpatnība ir tā, kas dod iespēju cilvēkam un visam dzīvajam attīstīties, evolucionēt un iespējams, ka ir pamatā tam, ka nākotne nav viennozīmīga. 

Nolasīt hologrammas, saprast jēgu, kas iedarbina to vai citu procesu, var tikai, apgaismojot katru tekstu ar to pašu krāsu, ar kādu tas ierakstīts. Tas nozīmē – ar vajadzīgā garuma vilni. Mūsu genoma biodators nekļūdīgi to dara, izvēloties no bezgalīga variantu skaita tieši to tekstu, kas tam vajadzīgs. Rezultātā, kā apgalvo pētnieks, rodas gaismas un akustiskie atveidi – nākamā organisma visu mikrodaļu viļņu konstrukcijas. Pēc tam tās aizpildās ar matēriju – olbaltumvielām, ogļūdeņražiem, taukiem u.t.t. Un mēs iegūstam miesu. Tātad ģenētiskajam aparātam ir materiāli viļņveida daba, un pēc būtības tas izpaužas kā jebkuras biosistēmas embrioloģiska sākuma, jēdzieniska turpinājuma un loģiska nobeiguma hologrāfiska asociatīvi tēlaina un vienlaikus kā runas tekstuāla programma.

Interesantus un nozīmīgus atklājumus zinātnieku grupa P. Garjajeva vadībā izdarīja eksperimentu rezultātā, kas pierādīja, ka organismu attīstībai vajadzīgi ne tikai hromosomu iekšējie izstarojumi ar ģenētisko informāciju, bet nepieciešami arī ārējie izstarojumi. Zinātnieki ievietoja apaugļotus vardes ikrus divās kamerās, kurās tika radīti visi kurkulēnu attīstībai nepieciešamie apstākļi. Bet vienu no divām kamerām ekranēja tā, lai tajā neiekļūtu nekādi elektromagnētiskie un akustiskie izstarojumi. Parastajā kamerā ar laiku no ikriem iznāca pilnīgi veseli kurkulēni, kas pēc tam izauga par vardēm. Ekranētajā kamerā daļa ikru gāja bojā, bet no pārējiem radās kropli kurkulēni, kas drīz vien tāpat nomira. 

Šis eksperiments parādīja ārējo, no kosmosa nākošo izstarojumu nozīmīgumu, kas nes organisma attīstībai nepieciešamo informāciju. DNS ir antenas, kas pavērstas pret kosmosu un pieņem kosmisko informāciju. Pieņemtās informācijas ieraksts notiek viļņu līmenī, akustiskajos un elektromagnētiskajos laukos. Šajā eksperimentā iegūtie dati saskan ar interesantiem rezultātiem, kas iegūti pētījumu gaitā, ko veica Eigena skola Makša Planka institūtā Vācijā. Pētīdami ģenētisko kodu, vācu zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka informācijas atslēgas daļai, kas ierakstīta un rakstāma kā kvaziruna visu mūsu planētas organismu hromosomās, ir mākslīgs raksturs. Pēc P. Garjajeva domām, Zemes organismu genoms vismaz daļēji ir poligons konotāciskām eksobioloģiskām, kosmiskām ietekmēm. 

Ģenētiskās informācijas hologrāfiskums paver vēl plašākas perspektīvas praktiskai realizācijai, jo hologrammā var radīt jaunas mākslīgas telpas laika konstrukcijas un tekstus, kas vada organismus vajadzīgajā virzienā. Šis aspekts genoma darbā ļauj uzlūkot cilvēka organismu no Dāvida Boma idejas pozīcijām par Visuma (un cilvēka) hologrāfiskumu un pieeju pilnai informācijai par katru cilvēku no dzimšanas līdz nāvei ar mērķi katram dzīvojošajam cilvēkam atjaunot normālu, veselu stāvokli.

Angļu fiziķis Dāvids Boms (David Joseph Bohm), pamatodamies uz franču zinātnieka Alana Aspekta (Alain Aspect) atklāto elementārdaļiņu spēju momentāni sazināties citai ar citu neatkarīgi no attāluma starp tām, izvirzīja hipotēzi, ka objektīva fiziskā realitāte neeksistē, ka visums, ko mēs redzam, ir tikai hologramma. Pamatojoties uz tādu hologrāfiskuma principu kā "viss visā", pēc kura katra hologrammas daļa satur informāciju par visu objektu, tikai ar zemāku precizitāti, D. Boms pieņēma, ka momentānie sakari starp daļiņām ar ātrumu, kas daudzkārt pārsniedz gaismas ātrumu, ir iespējami tikai tāpēc, ka elementārdaļiņas īstenībā nav atdalītas savā starpā, bet ir kaut kā vesela, kas atrodas dziļākā līmenī, šķautnes, aspekti. Šī fenomena skaidrošanai viņš minēja šādu piemēru.

Pieņemsim, ka akvārijā peld zivs. Novērotājs var redzēt šo zivi nevis tieši akvārijā, bet tikai divos teleekrānos, kas parāda zivi no akvārija frontālās un sānu puses. Šajā gadījumā sākumā var šķist, ka tās ir divas dažādas zivis, jo tās tiek attēlotas dažādās projekcijās. Bet, ilgāk novērojot, var pamanīt, ka, neņemot vērā projekciju atšķirības, zivis vienmēr virzās uz vienu un to pašu pusi, izpildot vienas un tās pašas kustības. D. Boms skaidroja, ka šo pašu efektu mēs novērojam arī daļiņu redzamajā savstarpējā mijiedarbībā. Superātrā mijiedarbība starp daļiņām liecina par augstāka līmeņa realitātes eksistenci nekā mums redzamā fiziskā pasaule, kurā šīs daļiņas tāpat kā zivis eksperimentā ar akvāriju ir tikai kaut kā viena vienota projekcijas, šķautnes. Bet mēs tās redzam atdalītas tikai tāpēc, ka patiesībā mēs redzam tikai daļu no realitātes, atsevišķas šķautnes, fantomus. Tā kā visa mūsu fiziskā pasaule sastāv no šīm šķautnēm un fantomiem, tad arī mūsu Visums ir tikai viena no veselā projekcijām, hologramma. Zinātnieks secina, ka hologrāfiskais Visums ir tikai viena no bezgalīgās evolūcijas pakāpēm.