Izejot no Visuma hologrāfiskuma, Dāvids Boms izdarīja secinājumu par vēl vienu svarīgu mūsu Visuma īpašību. Tā ir vispārēja katras daļiņas, katra priekšmeta, objekta savstarpējā saistība, sakarība. Bet atšķirtība ir tikai kārtējā ilūzija. Viss ir saistīts ar visu, viss ir caurausts vienotā esošā audumā, kurā vakar, šodien un rīt eksistē vienlaikus. Viss pastāv šeit un tagad. Telpas un laika kategorijas šajā vienotībā ar visu pastāvošo iegūst pavisam citu nozīmi. Tikai mēs, ievērojot mūsu fiziskās realitātes īpatnības, uztveram priekšmetus, parādības un sevi pašus kā atdalītus, atšķirtus no apkārtējiem. Izejot no šādas Visuma izpratnes, Dāvids Boms izdara secinājumu, ka parādās iespēja izpētīt visu cilvēces priekšvēsturi no tās rašanās momenta Visumā.
Visuma hologrāfiskuma principu pētīja arī Karls Pribrams (Karl H. Pribram), Stenforda universitātes neirofiziologs. Analizējot K. Pribrama pētījumus, austrālietis Maikls Talbots sniedz šādu rezumējumu. Pētīdams atmiņas fenomenu un informācijas glabāšanas vietu smadzenēs, K. Pribrams secinājis, ka informācija glabājas nevis neironos, bet nervu impulsu sērijās, kas "apvij" smadzenes, līdzīgi kā lāzera stars "apvij" hologrammas gabaliņu, kas satur visu attēlu kopumā. Citiem vārdiem, K. Pribrams uzskata, ka smadzenes ir hologramma. Un tām kā hologrammai piemīt tādas īpašības kā spēja kodēt un dekodēt informāciju, kas nāk no dažādiem maņu orgāniem, pārvēršot haotisku frekvenču (skaņas, gaismas) daudzumu apzinātā vienotībā, nepārtrauktā uztverē.