Eiropa ir viens no 79 Jupitera pavadoņiem. Ar 3112 km diametru tas ir sestais lielākais pavadonis Saules sistēmā (salīdzinājumam Mēness diametrs ir 3474 km) . Šis pavadonis jau sen ir bijis zinātnieku redzeslokā kā potenciālā vieta, kur meklēt ārpuszemes dzīvību. Pavisam nesenais atklājums, iespējams, ir pietuvinājis mūs šim te atklājumam.
Citplanētieši ir eiropieši! NASA apstiprina ūdens eksistenci uz Eiropas10
Cilvēce ir iedomājusies paveikt neiespējamo - atrast dzīvību ārpus Zemes. Mēs nezinam kā tā izskatīsies, vai tāda vispār ir iespējama, bet nez kāpēc daudzi bez šaubām uzskatīs, ka tāda patiešām pastāv. Laikam tāpēc, ka mēs esam sākuši labāk saprast, cik ļoti ekstrēmos apstākļos dzīvība var eksistēt tepat uz Zemes. Eksistēšanas apstākļi neatšķirsies no kosmosā sastopamajiem un tāpat ir būtnes, kam kosmiskie vides apstākļi nebūt nav nāvējoši.
Bet par atklājumu - Godarta kosmisko lidojumu centra pētnieki ir apstiprinājuši, ka viņi ir atklājuši ūdens tvaikus uz Eiropas. Šķidrs ūdens būtu vēl drošāka pazīme tam, ka tur varētu būt dzīvība, bet ūdens tvaiki arī svarīgs atklājums. Havaju salās esošais astronomiskais spektogrāfs parasti nodarbojas ar ārpuszemes planētu atmosfēras sastāva pētīšanu, bet tagad tas ir apstiprinājis astronomu aizdomas, ka uz Eiropas ir ūdens.
2025. g. uz Eiropu tiks nosūtīta zonde "Clipper", kas varēs tuvāk izpētīt Eiropu un cerams atrast arī pierādījumus par dzīvības eksistenci uz pavadoņa. Der atcerēties, ka zondes nosūtīšana uz Eiropu nav vienkāršs uzdevums, jo pavadonis atrodas Jupitera radiācijas joslā, bet tas varētu nebūt šķērslis dzīvības eksistencei, jo visdrīzak tā eksistē, ja eksistē, zem Eiropas okeāna ledus slāņa.