Cilvēki un citi dzīvnieki būtu varējuši nomirt vairākas reizes no saņemtās radiācijas devas, bet augi izdzīvoja. Kā gan tas ir iespējams?
Lai to saprastu, vajag nedaudz paskaidrot kā radiācija iedarbojas. Radioaktīvais materiāls ir nestabils, tas izšauj augstas enerģijas daļiņas, kas iedarbojas uz šūnām bojājot to struktūru un radot ķimikālijas, kas bojā pašu šūnu. Visjūtīgākais ir DNS, ja tas tiek bojāts, šūna iet bojā.
Radiācijas zemākas dozas izsauc mutācijas un rada vēzi, kas pēc būtības ir nekontrolēta šūnu dalīšanās.
Dzīvniekos un cilvēkos tas parasti ir letāli, jo šūnas ir specializētas un nevar pielāgoties izmaiņām. Dzīvnieku bioloģiju var salīdzināt ar sarežģītu mašīnu, kur katrai šūnai un orgānam ir sava vieta un mērķis, turklāt visām daļām ir jāstrādā kopā, lai nodrošinātu izdzīvošanu. Cilvēks vai dzīvnieks nevar dzīvot bez smadzenēm, plaušām vai sirds.
Ar augiem ir pavisam savādāk.
Augi nevar kustēties tāpēc tie ir spiesti piemēroties apstākļiem, kādos tie ir nonākuši. Taču, kas pats kritiskākais gadījumā ar radiāciju, tad gandrīz vai jebkura auga šūna var radīt tādas šūnas, kādas ir vajadzīgas. Tāpēc ir iespējams izaudzēt jaunu augu, piem., no nogrieztas lapas.
Tas arī nozīmē to, ka augi var krietni vieglāk aizvietot bojā gājušās šūnas. Radiācija var izsaukt audzējus arī augiem, bet, atšķirībā no dzīvniekiem, šie audzēji nevar izplatīties uz citām ķermeņa daļām. Augiem šādi audzēji pat nav nāvējoši, jo tiem ir mehānismi, lai apietu bojātās šūnas.
Papildus visam tam ir konstatēts, ka augi Černobiļā izmanto īpašus mehānismus, izmainot savu ķīmiju, lai izvairītos no radiācijas sekām. Augu evolūcija ir bijusi krietni ilgāka nekā dzivnieku un radiācijas līmeņi agrak uz Zemes ir bijuši augstāki, kas varēu būt par iemeslu, kāpēc augi spēj pārdzīvot radiāciju krietni labāk nekā dzīvnieki
Jaunas dzīves sākums
Neskatoties uz briesmīgo notikumu, dzīvība vienkārši plaukst Černobiļā. Dzīvnieku un augu populācijas ir krietni lielākas nekā pirms traģēdijas. Radiācijai ir nāvējoša ietekme uz dzīvajiem organismiem, samazinot to dzīves ilgumu, bet kopumā dzīvība turpina attīstīties.
Šķiet neticami, bet radiācijas ietekme uz dzīvo dabu ir daudz mazāka nekā cilvēka ietekme. Tagad 2600 kvadrātkilometru lielo teritoriju ir atguvusi džīva daba un mēs patiešām spējam novērtēt, cik ļoti mēs ietekmējam planētu. Radioaktīva katastrofa nav atstājusi tik lielu ietekmi uz ekosistēmām kā to ir izdarījis cilvēks.