Aptuveni nedēļu atpakaļ Anglijas zinātnieki un inženieri nāca klajā ar kodolsintēzes reaktora prototipu, kurš nākotnē varētu pilnvērtīgi funkcionēt un tikt izmantots drošai elektroapgādei. Drosmīgākie pieņēmumi ir, ka pēc aptuveni dekādes būs iespējams ražot mobilus atomāro kodolsintēžu reaktorus, kuri spēs nodrošināt autonomu reģionu veidošanos, kas nebūs atkarīgi no kopējās elektroapgādes un spēs pienācīgi sakārtot nesamērīgi augstās elektroapgādes cenas patreizējajā tirgū. Kā būtiskākais aspekts kodolsintēzes reaktoriem tiek minēts tā iespējamība būt videi draudzīgam risinājumam un apgādājot patērētājus ar elektroenerģiju, neizmantot fosilo kurināmo vai arī risinājumam būt nesaistītam ar radioaktīvo atkritumu transportu, uzglabāšanu un apglabāšanu, kas uzliek nastu nākamajām paaudzēm tikt galā ar viņu senču piesārņojumu. Bez tam lokālas un mobilas elektrostacijas ļauj izvairīties no izdevumiem, kuri saistāmi ar elektrības transportēšanu, jo galvenokārt elektrotīklos nepieciešamā elektroenerģija ceļo simtiem, ja ne pat tūkstošiem kilometru un izmantojot transformatorus tiek pārvērsta no līdzstrāvas maiņstrāvā, kas nereti rezultējas ar bez maz vai pusi no jaudas zadudēšanas.
Mūsdienās tiek runāts par trīs izmantojamām kodolsintēzes reakcijām:
+ [paraugs] ūdeņraža izatopu apvienošanu tā iegūstot hēliju
+ [paraugs] ūdeņraža kodolu bombardēšanu, kas rezultējas ar ūdeņraža iegūšanu un pēc tam ar diviem hēlija izatopiem
+ [paraugs] oglekļa, slāpekļa un skābeļa ciklu, kurā elementiem pārtopot no viena otrā tie tiek bombardēti ar protoniem
Lai kā arī nebūtu, pagaidām vēl nevienam nav sanācis izveidot pienācīgu prototipu, kurš spētu funkcionēt ar atdevi, jo izmantojamam kodolsintēzes reaktoram ir vairāki kritiski aspekti, kuri kodolsintēzes procesu padara visai grūti kontrolējamu un grūti regulējamu, jo kodolsintēzes reakcijām ir nepieciešama plazma.
Kas kodosintēzes reaktorus padara par grūti ieviešamiem praksē:
- augstās temperatūras, kuras nepieciešamas kodolsintēzei
- degvielas ievade reaktorā un reakcijas produktu izvade no reaktora
- pareizu materiālu izvēlēšanās, kas labāk spēj absorbēt un novadīt karstumu, nedeformējoties
Inženieri izstrādājot patreizējos prototipus ir iecerējuši pat izveidot pietiekami kompaktu reaktoru, kuru varētu izmantot kuģos vai darbinot citu smago tehniku, iespējams ar laiku pilnveidojoties kompaktajiem reaktoriem, tos pat būšot iespējams izmantot aviotransportam, nemaz nerunājot par dziļūdens iekārtām un pārvietošanās līdzekļiem.
Patreizējā reaktora iespējas:
+ reaktorā ir iespējams sasniegt līdz pat piecpadsmit milijonu grādu
+ no reaktora ir iespējams izvadīt kodolsintēzes produktu
+ reaktorā panākt divus paralēlus plazmas gredzenus
Ko reaktora izstrādātāji centīsies panākt nākamā gada laikā:
+ sasniegt reaktora plazmas temperatūru līdz simts milijoniem grādu
+ apvienot paralēlos plazmas gredzenus vienā, tos sabīdot kopā
+ uzlabot supermagnētu darbību un to kontroli padarīt dinamiskāku, kas uzlabos iespēju manipulēt ar plazmas gredzeniem reaktorā
Protams, kodolsintēzes reaktori ir ļoti komplicēti, tāpēc to procesu vadīšanai ir nepieciešami vērienīgi aprēķini. Starptautiski šādu reaktoru eksperimenti tiek subsidēti jau vairāk kā divdesmit gadu, taču līdz šim vēl neviens netika ziņojis par iespēju, izmantojot kodolsintēzes reaktorus, tuvākajā nākotnē apgādāt ar elektroenerģiju patērētājus.
lasi, vērtē, komentē