Mūsdienu zinātne ir saskārusies ar diezgan pamatīgu paradoksu, jo vielu aprakstošās zinātnes pietiekami mazos mērogos nevar iekļaut nedz ķīmijas zinātnes distancē, nedz fizikas zinātnes distancē, tāpēc rodas vajadzība pēc jauna zinātnes veida, kurš noteiktos apstākļos iekļauj vielas īpašības, kuras izsaka ķīmija, bet kuru aprakstam arī ir nepiecišami modernās fizikas kritēriji. Mūsdienās liels uzsvars tiek likts uz nanotehnoloģijām, kuras tiek saistītas ar vielas īpašību kārtošanos telpā, lai iegūtu vēlamās īpašības.
Nosakošās īpašības, kuras neļauj jauniegūtās vielas iekļaut atsevišķā zinātnes distancē:
+ vielas komponentes var aplūkot kā atsevišķas vienības
+ vielas sastāvu nevar definēt kā molekulāru, par cik katrai vielas vienībai piemīt ar fiziku izsakāmas īpašības
+ vielas reaģēšana vai kārtošanās ir vairāk saistāma ar gravitācijas ietekmi, kā ar kādas citas vielas klātbūtni
Visizteiktāk vajadzība pēc zinātnes starpdistances parādas aprakstot akrasolus, kas ir vielas kārtošanās atbilstoši kādai noteiktai virsmai vai viela ieņem noteiktu formu telpā, kuru var aprakstīt kā izolētu telpu ar vielas virsmām. Kā zināmākos piemērus var minēt fullerēnus, kas ir oglekļa mākslīgi radīti savienojumi, kurus nevarētu viennozīmīgi aprakstīt ar molekulu defenīciju, jo savienojuma reakcijas spēja atšķiras no reaģenta novietojuma attiecībā pret savienojuma virsmu.
Akrasolu īpašības, kuras padara šos savienojumus sarežģītus:
+ vielas komponentes var mainīt vielas īpašības, ja akrasolā ir iekļauts kāds cits savienojums
+ vielas komponentei, esot pietiekami apjomīgai, mainas vielas reaģēšanas īpašības attiecībā pret gravitācijas centru
+ vielas komponentes īpašības nosaka vielas kārtošanās iespējas telpā, ja viela tiek iesaistīta straujā kustībā
+ vielas īpašību maiņa, ja vielas komponentes tiek pakļautas rotācijai
Ja fizikā un ķīmijā ir labi izstrādāti dažāda veida vielu un to īpašību klasifikatori, tad saistībā ar akrasoliem, pagaidām nekur nav pieietami standartizēti apraksti vai pētijumi, uz kuriem vienozīmīgi varētu paļauties kā ticamiem, jo nereti nanotehnoloģiju izstrādātāji fokusējās uz mākslīgi radītiem apstākļiem, lai attaisnotu kādu sevis virzītas nanotehnoloģijas izstrādāšanas vajadzību. Taču vajadzība pēc uzticamiem akrasolu klasifikatoriem ir redzama tur, kur nanotehnoloģiju aprakstam ir kritiska nozīme, lai materiāls, kurš ir izstrādāts izmantojot vienu vai otru nanotehnoloģiju, netiktu izmantots apstākļos, kuri noārda vai padara izmantoto savienojumu neuzticamu.
lasi, vērtē, komentē 
