Komētas ir starp interesantākajiem un krāšņākajiem debesu objektiem, kas redzamas ar neapbruņotu aci. Dažas komētas, kuru orbītas ir aprēķinātās matemātiski mums vienmēr vajadzētu redzēt pēc kaut kāda noteikta laika perioda, ar noteikumu, ka zinām kur un kad tās meklēt (ja vien tās nepazūd). Tomēr, senajām civilizācijām šādu zināšanu nebija. Viņiem komētas bija noslēpumaini objekti, kuru parādīšanos viņi iztulkoja kā labā vai sliktā (visbiežāk sliktā) vēstnesi un to neprognozējamā uzvedība bieži tika saistīta ar nelaimēm, sakāvēm, slimībām un pat iespējamu pasaules bojāeju. Taču ne tikai mūsu senči ir saistījuši komētas ar katastrofām. Vēsturnieki, astronomi un pat parasti cilvēki ir vainojuši komētas par kāda briesmīga notikuma izraisīšanu. Lielākā daļa šo saistību ir balstītas uz māņticībām un ierosinājumiem nevis faktiem.
8 katastrofāli notikumi, kas tiek saistīti ar komētām7
Jūlija Cēzara nāve.
44. gada martā p. m. ē. senatoru grupa Marka Bruta vadībā veica atentātu pret Romas diktatoru Jūliju Cēzaru, jo viņi baidījās, ka viņš sevi pasludinās par karali. Pēc četriem mēnešiem viņu godinot, tika rīkots milzīgs bēru festivāls, ko sauca par Ludi Viktoriae Caesaris. Ceremoniju laikā debesīs parādījās liela un spoža komēta, kas bija redzama 7 dienas pirms pazušanas. Senie romieši neuzskatīja komētas pēkšņo parādīšanos par sagadīšanos. Viņi apgalvoja, ka tā patiesībā esot Cēzara dvēsele, kura ir augšāmcēlusies, lai dotos uz dievu valstību. Šie apgalvojumi nebija pārsteidzoši, jo pats Cēzars sevi bija salīdzinājis ar dievišķu būtni. 44.gada Lielā komēta šī iemesla dēļ tika nosaukta par Cēzara komētu. Šī komēta ir iespējams, visu laiku spožākā novērotā komēta. Tā bija redzama pat dienas laikā. Diemžēl maz ticams, ka kādreiz atkal to redzēsim. Pastāv uzskats, ka lidojot garām Saulei tā ir sadalījusies gabalos un tas izskaidro, kāpēc tā nekad vairs nav tikusi redzēta.
Heistingsas kauja.
1066.gada 14.oktobrī Anglijas karalim Haroldam II lojālais karaspēks stājās pretī Viljama Iekarotāja normāņu karaspēkam. Kauja bija par Anglijas karalistes troni un tās iznākums pilnībā mainīja Anglijas politisko uzbūvi. Harolds II krita un tas Viljamam pavēra ceļu uz Anglijas karaļa troni. Haleja komēta, kas parādījās tā gada aprīli, tiek saistīta ar šo kauju. Kā jau minēju iepriekš, senatnē cilvēki vēl nezināja, ka komēta ir periodiska. Togad Haleja komēta bija tik spoža, ka debesīs izskatījās četras reizes lielāka par Venēru un spožuma ziņā sacentās pat ar Mēnesi. Astrologi Anglijā ierosināja, ka komētai ir kāds sakars ar gaidāmo kauju ar normāņiem. Tomēr viņi īsti nezināja vai tā ir labā vai sliktā priekšvēstnesis. Kad Harolds tika nogalināts viņi atklāja, ka tomēr sliktā. Savukārt Viljams, pirmoreiz komētu pamanīja debesīs virs Francijas, kad bija ceļā uz kauju Anglijā. Viņš to nosauca par “brīnišķīgu zīmi no debesīm” un uzmundrināja sava karaspēka vīrus, sakot ka tās parādīšanās ir pierādījums tam, ka viņi uzvarēs kaujā. Viņam bija taisnība.
Marka Tvena nāve.
Haleja komēta neapšaubāmi ir viena no slavenākajām komētām. Tā atgriežas aptuveni ik pēc 75 gadiem, tādēļ ir vienīgā ar neapbruņoto aci redzamā komēta, kura cilvēks var vērot divreiz savā mūžā. Taču senās civilizācijas neaptvēra, ka skatās uz vienu un to pašu komētu, līdz Edmonds Halejs izsecināja, ka 1531., 1607., un 1682. gadā novērotās komētas patiesībā ir viena un tā pati komēta. 1716.gadā Halejs publicēja savus aprēķinus un prognozēja, ka šī komēta atgriezīsies 1758.gadā. Tā tiešām atgriezās 1758.gadā, bet Halejs to diemžēl nepieredzēja, jo bija jau miris. Komēta tik un tā tika nosaukta viņa vārdā. Haleja komēta pēc tam atkal atgriezās 1835.gadā un tas ir gads, kad piedzima slavenais rakstnieks Marks Tvens. Tvens nomira 1910.gadā, kas arī interesanti bija Haleja komētas atgriešanās gads. Vēl savādāku šo faktu padara Marka Tvena teiktais viņa biogrāfijā: “Es atnācu ar Haleja komētu 1835. gadā. Tā atkal ieradīsies nākošgad (1910. gadā) un es domāju doties ar to prom. Tā būs manas dzīves lielākā vilšanās, ja es neaiziešu kopā ar Haleja komētu. Visuvarenais, bez šaubām, ir teicis: “Tagad šeit ir šie divi neaprēķināmie dīvaiņi; viņi ieradās kopā, viņiem jāaiziet kopā.”
Lielais Čikāgas ugunsgrēks.
Lielā Čikāgas ugunsgrēka 1871.gadā izcelšanās vieta un precīzs iemesls ir viena no lielākajām 19.gadsimta mistērijām. Ugunsgrēks ilga no 1871.gada 8.oktobra līdz 10.oktobrim, iznīcinot trešo daļu pilsētas ēku un nogalinot simtiem cilvēku. Ugunsgrēka izraisīšanā vainu sākumā uzvēla Ketrīnas un Patrika O’Lirī govij, kura stallī ar kāju apgāza petrolejas lampu, lai gan nav pierādījumu, ka uguns sākās tur un govs ir vainīga. Tomēr citi izvirzīja teorijas, ka ugunsgrēku izraisīja no Biela komētas atdalījušies fragmenti. Amerikāņu autors Mels Gaskinss savā 1985.gada grāmatā “Mrs. O’Leary’s Comet” apgalvoja, ka Biela komēta izjuka un sadalījās divās mazākās komētās 1845. gadā. Viņš apgalvoja, ka viena no šīm komētām nokrita uz Zemes 1871. gadā un izraisīja bēdīgi slavenos un postošos ugunsgrēkus Čikāgā, Peštigo, Viskonsīnas štatā un Manistī, Mičiganas štatā, kas visi notika 1871. gada 8.oktobrī. Arī Fiziķis Roberts Vuds izteica domu, ka ugunsgrēks izcēlās no Biela komētas atlūzām. Tas, ka Mičigana ezera krastos vienā un tajā pašā dienā izcēlās četri nopietni ugunsgrēki, vedina uz domu par to vienotu iemeslu. Gaskins, Vuds un visi pārējie, kas vainojuši komētu ugunsgrēka izraisīšanā, ir balstījuši savas teorijas uz dažu aculiecinieku novērojumiem, ka viņi redzējuši kā no debesīm krīt uguns laikā, kad sākās Lielais Čikāgas ugunsgrēks. Ugunsgrēks mežstrādnieku ciematā Manistī patiesībā kļuva par visnāvējošāko meža ugunsgrēku ASV vēsturē, tomēr uz Čikāgas ugunsgrēka fona tas palika gandrīz nepamanīts.
Pāvesta Urbāna IV nāve.
1264.gadā Zemei garām palidoja vēl viena liela un spoža komēta. Šodien mēs to saucam par C/1264 N1 vai Lielo 1264.gada komētu. Tā bija ļoti spoža un bija redzama četru mēnešu garumā. Tā parādījās laikā, kad māņticīgā sabiedrība komētas uzskatīja par nāvi, slimību un bada nesošu zīmi. Bailes pieauga, kad komētas parādīšanās dienā pēkšņi saslima Romas pāvests Urbāns IV. Viņš nomira 1264.gada 3. oktobrī, kas pēc liecībām bija pēdējā diena, kad komēta bija redzama.
1811.gada zemestrīces.
1811.gadā eiropieši un amerikāņi vēroja, kā spoža komēta tuvojas Zemei. Tā bija slavenā 1811.gada Lielā komēta. Komēta parādījās martā, lai gan tolaik to neviens negaidīja. Daži amerikāņi kļuva paranoiski un ierosināja, ka tā ir kādas tuvojošās katastrofas zīme. Šī katastrofa notika 16.decembrī, kad ASV vidienes un dienvidu štatus satricināja spēcīga zemestrīce. Šī zemestrīce bija tik intensīva, ka saskaņā ar vēsturiskiem dokumentiem, Misisipi upe Memfisas pilsētas apkārtnē uz laiku plūda atpakaļgaitā. Amerikāņi drīz vien saistīja zemestrīci ar komētu. Viņi atkal to vainoja, kad nākamajā gadā ASV devās karā pret Angliju. Arī Napoleons Bonaparts redzēja šo komētu Eiropā. Viņš uzskatīja, ka tā ir laba zīme un pierādījums tam, ka viņš uzvarēs plānotajā iebrukumā Krievijā. Tomēr vēlāk viņš saprata, ka komēta ir slikta zīme, jo cieta smagu sakāvi. Tomēr citiem komēta atnesa milzu peļņu. Tie bija Francijas vīndari, kuri 1811.gadā pieredzēja īpaši labu vīnogu ražu. “Komētas vīns” tika slavēts kā īpaši kvalitatīvs, un to savās kolekcijās iekļāva daudzu valstu valdnieki.
536.gads.
Mūsu ēras 536.gadā uz Zemes pēkšņi kļuva auksts. Tā laika cilvēki rakstīja, ka Saule kļuva maza un aptumšota, tā kā aptumsuma laikā. Saule nespēja nodrošināt pietiekami daudz siltuma, izraisot temperatūras pazemināšanos. Kļuva tik auksts, ka vasaras vidū zemi klāja salnas. Iznīka ražas un visā pasaulē sākās liela mēroga bads. Tas ilga desmit gadus līdz temperatūra atkal paaugstinājās. “Justiniāna mēris” bija viens no postošākajiem šī perioda notikumiem. Tas nokāva krietnu daļu Bizantijas impērijas iedzīvotāju. Zinātnieki nezina, kas izraisīja šo straujo planētas atdzišanu. Viņiem ir aizdomas pēkšņu un postošu vulkāna izvirdumu Elsalvadorā. 2009. gadā zinātnieki Grenlandes iekšzemes ledū atrada liecības par šeit nokritušu komētu. Pētnieku prāt, komētas trieciena rezultātā atmosfērā tika uzsviestas mazas pamatiežu daļiņas, kas aizklāja sauli un izraisīja globālo atdzišanu. "Šī ir pirmā konkrētā ģeoloģiskā liecība par komētas ietriekšanos Zemē 536. gadā," apgalvoja viens no pētījumā iesaistītajiem ģeologiem Dalass Ebots.
Inku impērijas iekarošana.
Inku impērija bija lielākā impērija, kas uzplaukusi pirms-Kolumba Amerikā. Tajā dzīvoja miljoniem cilvēku un tā aptvēra plašu teritoriju, līdz ieradās spāņi un gāza imperatoru. Inku imperators tobrīd bija Vaina Kapaks. Viņš zināja, ka spāņi gatavojas gāzt impēriju, pamatojoties uz vairākām zīmēm, ko viņš bija redzējis pirms viņu ierašanās. Viena bija liela, zaļa komēta, kas lidoja debesīs. Otra bija zibens spēriens , kas iznīcināja viņš mājokli. Bija arī kāds sens pareģojums, kas vēstīja, ka inkus sakaus kāds svešinieks, kura izskats nelīdzināsies nevienam citam cilvēkam kādus viņi jebkad redzējuši. Tomēr spāņi neuzbruka laikā, kad Vaina Kapaks bija imperators. Viņi devās prom un atgriezās, pēc tam, kad vaina Kapaku bija pievārējušas bakas. (Kuras tur bez šaubām bija atveduši spāņi).
Tev patiks šie raksti
