Komētas, kas ir noslēpumaini pazudušas17

Biela komēta. Biela komētu atklāja Jacques Leibax Montaigne (neuzdrīkstos tulkot) 1772.gada 8. martā. To no jauna atklāja Žans Luī Ponss 1805. gadā un Vilhelms fon Biela 1826.gadā. Ponss neapjauta , ka komēta ir tikusi redzēta iepriekš, taču Biela gan, kad viņš noskaidroja, ka tai bija tāda pati orbīta kā Montaigne un Ponsa aprakstītajām komētām. Biela komēta atgriezās 1832., 1846. un 1852. gadā, pirms tā pazuda. Joprojām nav skaidrs, vai tā izjuka vai arī kāds cits debess ķermenis izmainīja tās orbītu. Tomēr lielākā daļa astronomu uzskata, ka tā izjuka. Bija pat aizdomas, ka cita komēta - Komēta NEAT (207P/NEAT) bija viens no tās fragmentiem. Amerikāņu autors Mels Vaskinss apgalvoja, ka Biela komēta izjuka un sadalījās divās mazākās komētās 1845. gadā. Viņš apgalvoja, ka viena no šīm komētām nokrita uz Zemes 1871. gadā un izraisīja bēdīgi slavenos un postošos ugunsgrēkus Čikāgā, Peštigo, Viskonsīnā un Manistī, Mičiganā, kas visi notika 1871. gada 8.oktobrī.

Cēzara komēta. Noslēpumainā Cēzara komēta ir, iespējams, visu laiku spožākā novērotā komēta. Tā parādījās 44. gadā pr. Kr. un tika plaši novērota un aprakstīta pirms savas pazušanas. Komēta ir nosaukta slavenā romiešu ģenerāļa un valstsvīra Gaja Jūlija Cēzara vārdā, kurš tika nogalināts tā paša gada 15. martā. Cēzara komēta parādījās jūlijā, četrus mēnešus pēc Cēzara nāves. Tā bija ļoti spoža un skaidri redzama dienas laikā. Un tā bija redzama 7 dienas. Cilvēki apgalvoja, ka komēta bija Cēzara dvēsele. Šie apgalvojumi nebija pārsteidzoši, jo Cēzars pats sevi salīdzināja ar Dievu. 44. gads pr. Kr. bija vienīgā reize, kad cilvēce redzēja Cēzara komētu. Ir aizdomas, ka tā ir neperiodiska komēta, kas nozīmē, ka tā neapriņķo Sauli. Līdz ar to ir iespējams, ka tā vairs nekad neatgriezīsies. Citi domā, ka tā varētu būt sadalījusies mazākās daļās.

Leksela komēta. 1770.gadā Leksela komēta palidoja garām Zemei 2,2 miljonus kilometru lielā attālumā, un tik tuvu Zemei neviena cita komēta nekad nav bijusi. Pirmais, kas to novēroja bija Čārlzs Mesjē. Tomēr tā ir nosaukta somu-zviedru astronoma Andersa Johana Leksela vārdā, kurš pirmais aprēķināja tās orbītu un izsecināja, ka tā beidzas kaut kur ap Jupiteru. Viņš apgalvoja, ka komēta atgriezīsies ik pēc piecarpus gadiem. Leksela komētas atgriešanās tika paredzēta 1776. gadā, bet vairs neparādījās. Franču matemātiķis Urbens Leverjē secināja, ka komētas orbīta izmainījās, kad tā nokļuva pārāk tuvu Jupiteram. Jupiters vai nu palielināja tās orbītu, kas nozīmē, ka tā nākotnē var vēl atgriezties, vai arī aizvirzīja to pavisam prom no mūsu Saules sistēmas.

Komēta Perrine-Mrkos. Komētas Perrine-Mrkos atklājējs bija Charles Dillon Perrine, 1896. gada 9. decembrī. Sākumā Perrine nenojauta, ka atklājis jaunu komētu. Viņam šķita, ka tā bija daļa no pazudušās Biela komētas. Pēc viņa aprēķiniem komēta atgrieztos 1903. gadā, bet togad tā netika manīta. Tā tika redzēta atkal 1909. gadā, bet kādu laiku pēctam atkal nebija ieraugāma. Komētai Perrine - Mrkos pēc visu domām bija jāatgriežas 1916. gadā, bet tās redzamība bija tik švaka, ka neviens pat necentās to sameklēt. Bija domāts, ka to varēs ieraudzīt atkal 1922. un 1929. gadā, taču šīs domas nepiepildījās. Visbeidzot komēta tika ieraudzīta 1955. gada 19. oktobrī pēc kāda vīrieša Antonin Mrkos. Ilgi tika domāts, ka šī ir jauna komēta, vai atlūza no Biela komētas, taču beigās tika noskaidrots, ka tā ir tā pati komēta, ko agrāk atklājis Perrine. Astronomi pamanīja, ka komētas Perrine-Mrkos orbīta bija pārveidojusies, kad to atkal atklāja Mrkos. Tā iemesls bija biežā pietuvošanās Jupiteram. Tomēr komēta bija redzama debesīs līdz pat 1956. gada februārim. Vēlāk komēta atkal tika atzīta par pazudušu, līdz tā atkal parādījās 1961. un 1968. gadā. Tā atkal tika atzīta par pazudušu, kad neviens to vairs nebija manījis 1975. gadā, kad teorētiski tai vajadzēja parādīties.

75D/Kohouteka komēta. 75D/Kohouteka komētu atklāja Ļubošs Kohouteks 1975.gada februārī. Tā atšķiras no pazīstamākās Kohouteka komētas. Astronomi noteica, ka 75D/Kohouteka nebūtu bijusi redzama no Zemes, ja Jupiters 1972.gada 28.jūlijā nebūtu izmainījis tās orbītu. 75D/Kohouteka komētai bija jāatgriežas reizi septiņos gados. Tā parādījās 1988 gadā, bet tika atzīta par pazudušu, kad tā neatgriezās 1994.gadā. Tā neparādījās arī ne 2000., 2007., vai 2014. gadā. Šobrīd tā ir starp pazudušajām komētām, taču astronomi pieļauj iespēju, ka 2021. gadā tā varētu atgriezties.

83D/Rasela komēta. 83D/Rasela komētu (agrāk pazīstama kā 83P/Rasela komēta) 1979. gada 16. jūnijā atklāja Kenets Rasels. Tā bija redzama līdz 14. augustam. Šī komēta atgriezās 1985. gada aprīlī. To varēja redzēt līdz 17. jūnijam. Pēc tam komēta pietuvojās Jupiteram. Planētas gravitācijas spēks izmainīja tās orbītu, palielinot tās perihēlija distanci no 1.61 līdz 2.18 astronomiskajām vienībām. Tajā laikā astronomi prognozēja, ka šīs izmaiņas var novest pie komētas pazušanas. Tā arī bija pēdējā reize, kad kāds redzējis 83D/Rasela komētu.

Botina komēta. Botina komēta nosaukta amatierastronoma Leo Botina vārdā, kurš atklāja komētu 1975. gada 4. janvārī, strādājot ar 200 mm spoguļteleskopu Filipīnās. Atklāšanas laikā komēta bija 12. zvaigžņlieluma. 1986. gada janvārī komētas spožums sasniedza 8. zvaigžņlielumu. Komēta tika novērota 1975. un 1986. gadā perihēliju laikā. 1997. gada 17. aprīlī, kad komētai atkal vajadzēja būt perihēlijā, tā vairs netika novērota. 2007. gada beigās komētas meklēšanā iesaistījās 10 lielākie uz zemes esošie teleskopi kā arī Spicera kosmiskais teleskops, tomēr komēta netika atrasta, lai gan pēdējo novērojumu laikā tika lēsts, ka komētas kodols ir apmēram 1,6 km diametrā. Pagaidām tiek uzskatīts, ka komēta ir sadalījusies gabalos, pēdējoreiz pietuvojoties Saulei. Komēta ir pazīstama ar to, ka to bija paredzēts pārlidot Deep Impact kosmiskajam aparātam EPOXI misijas laikā. Tā kā komētu paredzētajā laikā vairs nevarēja novērot, Deep Impact tās vietā apmeklēs Hartleja 2 komētu.

Brorsena komēta. Brorsena komētu 1846.gada 26.februārī atklāja Teodors Brorsens. Tā bija redzama līdz 22.aprīlim, kad aizceļoja pārāk tālu, lai būtu saredzama. Johans Francs Enke apgalvoja, ka tā atgriezīsies ik pēc trīsarpus gadiem, bet vēlāk laboja pats sevi, sakot, ka ik pēc piecarpus. Brorsena komētas atgriešanās tika gaidīta 1851.gada septembrī, tomēr tā neieradās. Tā tomēr atgriezās 1857.gada martā, kad to no jauna atklāja Kristians Bruns. Bruns neapjauta, ka ir atklājis pazudušo komētu, viņš domāja, ka ir atklājis jaunu. Komēta atkal atgriezās 1862.gadā, bet netika novērota. Tā atkal bija redzama debesīs 1868.gadā un tika novērota. Tikmēr, astronomi jau bija ievērojuši, ka šī komēta vienmēr lidoja ļoti tuvu Jupiteram, kas izmainīja tās orbītu. Komētai bija paredzēts atgriezties 1874.gadā, bet tā parādījās gadu iepriekš, jo gāzes milzis bija saīsinājis tās orbītu. Brorsena komēta atgriezās ap 1879.gadu, bet tā arī bija pēdējā reize, kad kāds to redzējis. To gaidīja parādamies arī 1884., 1895. un 1901.gadā, bet nevienā no šiem gadiem tā netika novērota. Astronomi to plaši meklēja 1973.gadā, kad tai paredzēts veikt vēl vienu pārlidojumu garām Zemei. Tā netika atrasta un tagad tiek uzskatīta par pazudušu.