Liepāja no 1986-2003 gadam2

Lielie kuģi "Latvijas Kuģniecības" milži- divi sauskravu kuģi Liepājas ostas reidā.

Kaut Liepāja izmanto vien daļu savas milzīgās ostas iespējas, to apmeklē aizvien vairāk un vairāk kuģu. Īpaši priecē kuģi ar Latvijas karogu mastā.
P.S. 2003. gada vasara.

Mēdz degt arī koki Vītolam beigas.

Kā izrādās, degt var arī vēl zaļojoši koki. Un ugunsdzēsējiem tad koks jāglābj. 2003. gada vasarā Ūliha un Kalēju ielas krustojumā kāds pīpmanis ar savu bekenu aizdedzināja veca vītola dobumu un liesmas izšavās pa cauro stumbru kā pa pārkurinātas krāsns skursteni. Kā teikts dziesmā par ozolu, kas stāsta par brīnišķām ainām, šo to interesantu varētu pastāstīt arī šis vecais vītols ar cauro vidu. Piemēram, kāda izskatījās šī iela gadus simts atpakaļ un kādi ļaudis te slēpušies no lietus. Bet žēl, vītols tik klusē...

Mājas izvarotāji Liepājas pseidoamatnieku izvarotais koka namiņš Kuršu ielā. Kuršu ielā par laimi saglabājušās teju visas vecās mājas. Blakus Centrāltirgus, pilsētas dome, mazi veikaliņi, daudz bērnu un jauniešu, jo blakus vairākas skolas. Arī vecais bruģis šo ielu padara īpaši tīkamu. Bet te kāds izdomāja, ka ienesīs vecajā koka namiņā vairāk gaismas. Kā jau nākas, mūsu valstī gaismas nesēji visu dara ačgārni. Ielika lētus un atbaidošus baltas plastmasas pakešu logus. Kā jau arī ierasts, neviens šos vardarbību pret veco arhitektūru neapturēja.

Vecie pamati Vecie pamati.

Sazin cik gadus pašu pilsētas centru "greznoja" šie pamati- parodija par iekonservētu arhitektūras pieminekli. Nu jau to vietā ir kas cits padomā. Bet blakus tapusi spēļu zāle.

Mūsu armija mūs sargā Zemessargu militārais transports laikam pieredzējis krietni labākus laikus...

2003. gadā Latvija jau bija NATO jūtīs, taču par savu armijas mugurkaulu- Zemessardzi, valsts aizmirsa. Nevienam nezināmu iemeslu dēļ, zemessargu karaspēka daļas bija nožēlojamā stāvoklī vai atradās armijas vajadzībām absolūti nepiemērotās vietās- bijušos kultūras namos, bērnudārzos utt. Zemessargu transports ne tikai nespētu doties kaujā, tas nespētu aizbraukt līdz tehniskās apskates vietai.

P.S. Vairāk par mūsu militārajām lietām esmu rakstījis te: http://aigarsprusis.blogspot.com/2008/10/igaunija-bruojas-latvija-nek.html un te: http://aigarsprusis.blogspot.com/2008/01/armijai-zirgus.html.

Piketētāji Tēma 2003. gada vasarā gan joprojām aktuāla, tomēr marginālā izpildījuma dēļ nekādas pārdomas liepājniekos tas neizraisīja. Jau otro gadu desmitu dzīvojam savā valstī, par kuru bijām gatavi cīnīties un arīdzan mirt, bet tādi īsti saimnieki savā zemē kā nebijām, tā neesam. Vienmēr jau gribas atrast nelaimi stiprā un gudrā pretiniekā, kura dēļ slikti mums iet. Taču ar katru gadu nonāku pie pārliecības, ka lauvas tiesu visu nelaimju esam sev piesaukuši paši. Kliedzot par pārestībām, mums pietrūka drosmes politiskajā un sadzīviskajā ringā nokautēt pretinieku līdz galam: teju katrs latvju bāleliņš pseidopragmatisku mērķu vārdā pats kā kaujama avs devās pie urnām un balsoja par blēžiem, kuri kā slimība mūs pieveica, kamēr tie tur- nostaļģējošie pēc varenām parādēm maija svētkos, kurā aurojošs pūlis sveic savu dārgo politbiroju, lēni un pacietīgi panākuši savu. Joprojām dzīvojam sabiedrībā, kur par nerunāšanu krievu valodā dažos mikrorajonos var dabūt pa degunu, joprojām 9. maijs ne bez gādīgās pilsētas domes gādības ir skaļāks un krāšņāks, nekā 4. maijs. Joprojām tā īsti savus svētkus svinēt neprotam. Un latvju bāleliņš atkal nonācis pie sasistas siles.
Vienīgais, ko piketētāju kamieši vēl nes, izprintēti lozungi, kuri teorētiski aktuāli joprojām, bet faktiski izkatās pēc joka kādā karnevālā.

Liepājas ostā nogrimst kuģis "Bulduri" pa burbuli.  

Liepājas ostā šad tad mēdz nogrimt kāds kuģis. Savā mūža atceros vismaz trīs tādus gadījumus. Pirmo atceros baržu, kas nogrima tajā vietā, kur tagad ir jahtu piestātne. Tad viens paliels kuģis apgāzās kuģu remonta rūpnīcā "Tosmare". Un trešā reize ir šīs te zvejas kuģītis.

Beidzot Liepājā jauna strūklaka Pēc ilgiem gadiem Liepājā beidzot strūklaka! Pēc pamatīgiem būvdarbiem Liepājā tapa Promenādes pirmā kārta. Un tās centrā tapa drosmīga projekta strūklaka. Citi to nosauca par ostas laistīšanas ierīci. Citi par pārlieku nedrošu un slikti pārskatāmu. Bet citiem patīk. Viens no tiem esmu es. Nu tiešām, tas ir lieliski, ka Liepājā par vienu funkcionējošu strūklaku vairāk!