Deviņdesmito gadu vidū te notika veselas politiskās ielu cīņas. Reiz municipāļu busiņu gandrīz pat apgāza. Bet divdesmit pirmais gadsimts šo senilo revolucionāru rindas pamatīgi paplucinājis. Nu jau tie nāk gaužām retām rindām. Un labi vien, ka tā.
Plašāka galerija ir te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:31472/
Katru gadu pēc vasaras, tieši tāpat kā citur pasaulē, iestājas rudens. Tam nevienmēr jābūt drēgnam, slapjam un tumšam. Ir dzestrie, gaišie un krāsainie rudens brīži, ko Liepājā var tvert daudzviet. Parkos, pludmalē un tieši ielās. Tiem, kuru domas ganās, risinot eksistencionālās vajadzības, meklē vientulību ar dabu vai Radītāju. Vadoties pēc Maslova piramīdas, eksistencionālās vajadzības tomēr ir pirmajā pakāpienā. Tāpēc arī es mēdzu meklēt skaistumu nostāk no burzmas. Lūk, koka celiņš uz jūru 2003. gada novembrī, kuru mīdījušas tūkstošiem kailas ļaužu pēdas, baudot karsto sauli vai meklējot veldzējumu Baltijas jūras apskāvienos.
