Liepāja no 1986-2003 gadam2

Tā liepājnieki cīnās ar satiksmes noteikumiem Sabendētās zīmes Republikas ielā. 16. oktobrī Liepājā atsākās varen pamatīgi vandāļu uzbrukumi ceļu zīmēm. Agrāk tāds neprāts izpaudās pilsētas nomales. Bet nu jau tas plosījās pašā pilsētas centrā. Un radās sen senais jautājums: kur tai laikā bija mūs modrā policija, kas nemanīja, kā pilsētā liegt lauztas desmitiem ceļa zīmju?

Ar jaunu sparu pret pieturvietām! Izdemolētā pietura Ūliha ielā. 10. oktobra rīts sagādāja "pārsteigumu" autobusu pasažieriem, kuriem no vēja glābiņš bija jāmeklē pagalam sakropļotā pieturvietā. Kā jau ierasts, šī spēka demonstrācija pret sabiedrisko īpašumu turpinās pilnā sparā joprojām.

Priekšvēlēšanu solījumi Ak, šie solījumi... Pirms katrām vēlēšanām viens un tas pats. Solījumi, solījumi un vēlreiz solījumi. Pēc tam tauta tiek pasūtīta tālāk. Pienāk nākamās vēlēšanas un atkal: solījumi, solījumi un vēlreiz solījumi. Un dumjie ļautiņi ar asarainām acīm tic. Un balso. Un pēc tam meklē taisnību. Nu gluži vai kā tāds tantriskais sekss pašiem ar sevīm.
P.S. Sludinājumu dēlis pie Pētertirgus. Vērīgākie pamanīs, kas tur ir izmainījies.

Stadions mainās Pārmaiņu laiki.

2002. gada rudenī stadionā saimniekoja "Aizputes ceļinieka" vīri nevis futbolisti, jo sākās pamatīga "Daugavas" stadiona pārbūve. Kas būtu domājis, ka veco stadionu drīz neviens vairs nepazīs?

Rīts pēc traģiskās nakts. 2002. gada 5. oktobrī ap kādiem diviem naktī dzirdēju, kā gar manu māju braukāja smagās mašīnas. Biju noguris un nepievērsu uzmanību nekam. No rīta uzzināju un uzreiz ieraudzīju, ka blakus ielā-  Klaipēdas ielas 5. namā bija izcēlies ugunsgrēks, kurš laupīja astoņu cilvēku dzīvības.
Pie vainas gan bija paši nelaimīgie, kas bija gaužām sliktu ieradumu pārņemti ļautiņi, tomēr bojāgājušo skaits Liepājai lika ne pa jokam nodrebināties. Tik liels mirušo skaits ugunsgrēka laikā Liepājā nebija bijis. Vispār- baisi...

Bērni pajokoja "Citymarket" ielenkts.

Reiz bija tāds brīdis, kad teju katru nedēļu kāds gudrītis zvanīja uz policiju un teicās par kaut kur ielikto bumbu. Paldies Dievam, šie laiki aiz muguras un sen nav dzirdēts, kad tādas lietiņas notiekas, taču kā šodien atceros 2003. gada pašu decembra nogali, kad kāds jefiņš pazvanīja policijai no drauga mobilā telefona, ka lielveikalā esot bumba. Sekoja policijas, sapieru un ugunsdzēsēju ierašanās, kas valstij izmaksāja sazin cik. Un tad vēl tas slēgtais veikals jaungada priekšvakarā, kad ar mandarīniem vien naudu varēja kāst!
Tādas, lūk lietiņas Liepājā reiz notika. Bildes ir te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:31314/

Baložu pasta stacija Bijusī Pasta baložu stacija 2003. gada ziemā.

Karostā, Pulkveža Brieža ielā 6, redzama savdabīga ēka. 30-tajos gados tajā ierīkoti dzīvokļi, taču laiks ir saudzējis specifisko mājas veidolu. Karostā gandrīz divus gadu desmitus pastāvēja militārā baložu stacija.
1896. gada 4. jūnijā cars Nikolajs II apstiprināja cietokšņa un ostas pagaidu štatu sarakstu un norādījumus par divu sakaru baložu staciju ierīkošanu, katrā stacijā strādātu astoņi cilvēki.
Kā zināms, jau senatnē tika ievērota baložu brīnumainā orientācijas spēja. Ja to palaiž brīvībā, instinkts to allaž atved atpakaļ dzimtajā sprostā. Putnu priekšrocība ir pārvietošanas ātrums – ar labu ceļavēju tas sasniedz pat 100 kilometru stundā. Jaunāko laiku vēsturē baloži visvairāk izmantoti kara laikā, pat Otrajā pasaules karā tie noderēja korespondences pārsūtīšanai.

Liepājas osta no otras puses Tagad tādu ostas panorāmu vairs neredzēt,
jo lielos kuģus remonta rūpnīcā "Tosmare" atkal slēpj žogs. Ja kāds mēginās atcerēties, kur šodienas Liepājā var ieraudzīt šādu ainu, tad velti. Kā jau tam būtu jābūt, ostas industriālā daļa jau dažus gadus atkal ir slēpta vienkāršo ļaužu acīm ar augstu žogu. No vienas puses žēl. Līst pāri žogam, lai ko nobildētu nebūtu prāta darbs. Taču no otras puses, tā ir pieņemts.