Joku asorti jeb veselīga smieklu deva jautrākai dienai (27.10.2020)11

Mate savam gadus vecajam dēlēnam: „Aizej, Jancīt, paskaties, vai miesniekam nav cūku kājiņas". Delens, no miesnieka atpakaļ nākdams: „Mat, nevarēju redzēt, miesniekam bija zābaki kājās".

***

Tēvs reiz prasījis dēlam: „Par ko tu, dēliņ, gribi palikt,, kad izaugsi liels?" Dēls: „Par karavīru, tēt!" „Bet tad jau tevi, dēliņ, ienaidnieks var nošaut." Dēls: „Nu tad es labāk palikšu par ienaidnieku!"

***

Saimnieks aiziet pie savas kaimiņienes un stāsta, ka viņas puika zogot šā dārzā ābolus. Tādēļ arī, lūk, tās bikses tā noplēstas, par sētām un kokos kāpjot. „Ak, tu resgali!" māte baras: „Vai tad tu nevarēji uzvilkt vecās bikses?"

Kādu dienu saimnieks ar saimnieci sarunājušies par kaņepju sēšanu, sak\ vajadzētu viņas iesēt vai nu no rīta agri, vai vakarā vēlu, lai vistas tik drīzi neizkašā. Te ieskrējis no āra mazais Juris un saucis: „Ek, ko nu jūs izdarījāt! Jūs runājat tādas slepenas lietas, bet gailis un vistas aiz durvīm klausās!"

***

Mazais Pēterītis skaita vakara lūgšanu, bet ierauga, ka Jānis kravājas gar viņa mantām. Pēterītis to nevar paciest: „Mīlais Dieviņ, pagaidi, kamēr es tam Jānim sadošu, tad es lūgšu tālāk."

Jānītis saka uz Pēterīti. „lesim uz gulēšanas sacīksti: kad tu pirmais aizmiedz, tad pasaki man, bet kad es aizmigšu, tad pateikšu tev!"

***

Kāds zēns piegājis pie kāda dzīvokļa durvīm un redzējis tur uzrakstu: „Lūdzu piezvanīt!" Zēns arī tūdaļ piezvanījis. Kad dzīvokļa saimniece atvērusi durvis, prasījusi, ko viņš vēloties, zēns atbildējis, ka nekā viņš tikai esot izpildījis tās lūgumu, jo uz durvīm esot rakstīts: „Lūdzu piezvanīt!

Reiz kāds zēns ar savu tēvu gājis gar karātavām. „Kas tad tās par tādām stalažām?" prasījis zēns. Tēvs izskaidrojis, ka pie tām jau karot tos „nabaga grēciniekus". „Nabaga grēciniekus?" prasījis tālāk zēns, „bet kur tad kar tos bagātos grēciniekus?"

***

Kādam zēnam bijusi krustmāte, vecmeita. Reiz viņa prasījusi zēnam: „Dēliņ, cik tev gadu, ka tu māki tik labi lasīt?" Zēns atbildējis: „Septiņi. Bet cik jums, krustmāt?" Krustmāte negribējusi teikt, cik tai gadu, jo viņš varējis izpļāpāt tālāk, tāpēc teikusi: «Neatminos gada skaitli un mēnesi, kurā dzimu." Zēns, neko nedomādams, sacījis: «Krustmāt, tas nav vajadzīgs, sakait tikai gadu simteni!"

Reiz sēdējusi pie brokastgalda tēvs, dēls un pamāte. Pamāte apziedusi padēlam maizi. Padēls, paņēmis maizi, paskatījies uz to un teicis: „Papu, es laikam esmu akls, jo es sviesta neredzu." Tēvs paskatījies un licis pamātei uzziest sviestu. Pamāte sviestu nav uzziedusi, bet uzlikusi plānu šķēlīti siera. Tad zēns teicis: „Nu gan es vairs neesmu akls, jo es sviestu pat cauri sieram redzu".

***

Māte uzliek viešņai uz galda galu, lai ēd, un pati aiziet kopties. Viņas puika skatās, skatās, kā viešņa ēd, te uzreiz ņems bļodiņu no galda nost un saka: „Kur to nu var pieņemt: kumoss pakal kumosam. Kur tam būs, kas cūkai pakal skrēja?"

Kāds kungs iedevis zēnam divas zosis, lai aiznesot tās viņa draugam. Līdzi tas iedevis arī vēstuli, kurā bijis piezīmēts, ka viņš ar zēnu tam aizsūtīšot divas zosis. Zēns vienu zosi paturējis sev un otru tikai aiznesis kunga draugam. Draugs izlasījis vēstuli un vaicājis pēc otras zoss. Zēns atbildējis: „Šī jau ir tā otra zoss!"

***

Kādu ganu zēnu moka ar grūdeņu grūšanu. Šis grūž gan, bet par spīti saimniecei iemet kaņepēs ziepju gabalu. Pēc laiciņa piesta pilna ziepju putām. Zēns kliedz, ko māk: „Saimniec, nāciet, grūdenis traks palicis, kāpj no piestas laukā!"

Mazajam Fricītim jau no tēva asinīs pārgājis prāts uz medīšanu. Staigā ar savu flintīti krūmu krūmus. Beidzot kādā kārklu krūmā atrod nosprāgušu rubeni. Atnes to uz mājām un, mātei dodams, saka: „Māt, labs, kaut sprādzis! Meisteris no debesīm nekrīt. Un tādam, kas gul, es varu iešaut, cik vajaga!"

***

Reiz kāds slinks cūkgans izdomājis, kā cūkas ganīt. Viņš sadabūjis vecu rata rumbu, piebāzis ar maizi un ieripinājis Cūku barā. Kamēr cūkas ap rata rumbu pūlējušās, tikmēr puika staigājis pa krūmiem, putnu ligzdas meklēdams. To redzējis saimnieks un jautājis: „Ko tu, dēls, dari?" „Ganu cūkas ar dampi," puika atbildējis.

Kāds lepns tēva dēls gribējis pazoboties par gana puiku, kas bijis dzimis bez laulības, un teicis: „Puika, vai tev tēvs arī ir?" Puika lepni atbildējis: „Nu, vairāk gan kā tev!"

***

Gans parnak mājas un stāsta saimniecei, ka kada aita ganībās saslimusi. Saimniece: „Kura tad īsti!" „Gans: „Perna jere, teka mate, vecas matēs aitas meita."

***

Kāda veca māmiņa gana cūkas. Garām iet viens zēns un saka: „Abi gali vienādi, vecomāt!" „Vī, dēliņ, kas nu tā runā!" „Ja, vecomāt, kad tu biji maza, tu ganīji cūkas, un tagad tu atkal gani!" „Tiesa, dēliņ, tiesa!"

***

Mazais Fricītis dabūjis zināt, ka viņa tēvs izbrauks uz dažām dienām. Kad tēvs aizbraucis, tas pieiet pie tēlefona un piezvana skolotājam: „Halo, halo, automāts, jā? Lūdzu, skolotāja kungs, mazais Fricītis ir slims un nevar iet uz skolu". „Bet kas tad pie tēlefona?" skolotājs jautā. „Mans paps".