Joku asorti jeb veselīga smieklu deva jautrākai dienai (27.10.2020)11

Kādam tēvam bijis daudz bērnu. Kādu dienu, nevarēdama bērnus valdīt, māte sūdzējusies tēvam. Tēvs noskaities un prasījis: „Nu, kuru no jums lai es iesāku pirmo pērt?" Te pie viņa piegājis mazākais dēliņš un sacījis: „Lūdzu, tēt, dāmām priekšroka!"

***

Māte rāj Jāni, kas ar Pēteri plēzdamies saplēsis sev drēbes: „Es gan, dēls, ar tevi vairs netieku galā, man tev jāpērk jaunas bikses!" „Bet, mamiņ, tas taču nav nekas, bet Pētera mātei tik tikko nebija jauns puika jāpērk!"

***

Lielie pamanījuši, ka mazais Imants piecēlies sēdus, saka: „Redzat, redzat mazais sēž kā ķipītis!" Divus gadus vecais Kārlītis to ievēro un pēc brīža saka: „Mammuci, drīzi tas ķipītis prasīs ēst."

Mazais Pēcītis pūlas uzvilkt zābakus. Pūlas jau ilgāku laiku, bet nedabū kājā ne vienu, ne otru. Te pie viņa pienāk vecā māte un saka: „Pēcīt, bērns, tev jau tas zābaks par knapu." Pēcītis atbild: „Tat dābakt nav vit pal knapu, bet tat pilkt tai kājai il pal galāku."

***

Vilītis: „Ko tu, mat, tam darītu, kas saplēstu lielo vazi ēdamistabā?" Mate: „Es to nopērtu!" Pec brītiņa ienāk Vilītis ar savadu smaidu seja un saka: „Nu labi, māt, tēvs saplēsa ko tu darīsi?"

***

Reiz Jurītis jauta mātei: „Vai nav tiesa, mamiņ, kad es būšu liels, tad būšu kungs?" Mate: „Ja, Jurīt, bet tev vajaga but vienmēr rātnam un krietnam!" Jurītis: „Vai nav tiesa, mamin, visi nerātnie zēni klust par sieviešiem?"

Reiz satiekas divi zēni: viens garām, otrs īsām biksēm. Abi sāk strīdēties. Viens saka: „Tu, knauķi! Tev vēl slapjš aiz ausīm!" Otrs nikni atcērt: „Tu jau gan esi knauķis, jo tu vēl neesi biksēm cauri izaudzis!"

***

Kāds kungs ieraudzījis pie durvīm mazu zēnu, kas pūlējies aizsniegt zvanu, bet nespējis. Aiz līdzjūtības viņš zēna vietā pazvanījis. „Muktim nu!" zēns izsaucies un laidies pa trepēm lejā.

***

Tevs reiz nopircis puikam manšestera bikses un teicis: „Nu, tu gan tās nenoplēsīsi!" Puika nācis drusku vēlāk istabā un teicis: „Re, ka man bikses pušu!" Tēvs prasījis: „Kā tā?" „Es sēdēju uz tecīlas, un Emīls grieza!"

Kādam mazam zeņķam, ņipri vien pie kāda zirņu lauka pākstis „slepen palienējot", pienāca tā lauka īpašnieks. Puika tūliņ ņēma kājas pār pleciem un iesāka kā zaķis laist projām. „Pagaidi jel!", zirņu saimnieks sauca, „es tev kaut ko sacīšu!" „Ak!" zēns atteica, „tādiem maziem zeņķiem kā man jau nevajaga visu zināt!" un bija projām.

***

„Kād uz priekšu atkal stārķis nāk, ko tad tu gribi, mīļais Pēteri, lai viņš tev atnes vai brālīti, vai māsiņu?" jautāja tēvs savam vecākajam dēliņam, kad tam nupat kā jauns dēliņš bija piedzimis. „Mīlais tēt, kad tas tev vienalga", atteica zēns, „tad es gan labprāt zirdziņu vēlētos".

Jānītis no krēsla krītot sasities. Sāpes bijušas lielas un viņš bļāvis briesmīgi... „Ko nu tik dikti raudi, dēliņ, labi, ka nenosities pavisam beigts!" mierinājusi viņu māte. „Nu tad es gan bļautu vēl briesmīgāki!" atteicis raudādams Jānītis.

***

Reiz sanākuši kopā trīs zēni un sākuši strīdēties, kas noviņiem varot visilgāk noturēties zem ūdens. Kāds no viņiem teicis: „Mans brālēns, tas nu gan ir peldētājs! Viņš peldot šņāc vien kā „eizenbānis!" Otrs atkal teicis: „Tas vēl nav nekas, bet es pie līkās priedes atvarā sagulēju veselu stundu dibenā!" Bet trešais zēns teicis: „Mans brālis, tas, lūk, gan ir peldētājs patiesi, kā pērngad nogrima, tā vēl tagad nav uzcēlies!"

Reiz maluši linus. Lielie vīrieši dzēruši degvīnu un devuši arī zēnam, kas bijis zirgu dzinējs. Tomēr lielie devuši tik ar tādu norunu, ka sieviešiem nestāstot. Puika arī apsolījis. Bet kā gājis istabā, tā teicis: „Mēs dzērām brandvīnu, bet mēs vis jums nestāstīsim!"

***

Vectēvs noķēris žurku un, aiz astes turēdams, rādījis to mazajam dēlēnam. Mazais skatījies, skatījies, līdz beidzot, rādīdams uz žurkas asti, jautājis: „Bet kāpēc tad diegu tu viņai piesēji?"

Māte, saviem diviem dēliņiem ābolu pasniegdama, tos pamāca, lai kristīgi dalās. Maziņais prasa: „Māt, kas tas ir kristīgi dalīties?" Māte atbild: Kristīgi dalīt ir tā, ka otram lielo pusi novēl." Maziņais saka vecākajam: „Brāl\ dali tu!"

***

Kāds puisēns stāvējis uz tilta un raudājis. Pienācis kāds kungs un prasījis, ko šis raudot. „Jā, bet manu maizi viņsētas Jānis iemeta upē!" „Vai ar nodomu?" „Nē, ar desu!"

***

Puika sedlo zirgu. «Sedli taču ačgārni!" saka redzētāji. „Kas to saka?" puika jautā. „Jus taču nemaz nezināt, kur es gribu jat"

Jūrmalā kāda dāma sēdējusi kurvī un viņas meitiņa rotaļājusies smiltīs. Netālu zēni staigājuši uz rokām. Meitenei arī iepaticies tā izmēģināt. Māte teikusi: „Tā nepieklājas mazām meitenēm". Meitene atbildējusi: «Nekas, pagaidīšu, kamēr izaugšu liela!"

***

Divi puikas sākuši lielīties, kura tēvam labāki spaiņi. Viens teicis: „Manam tēvam ir tāds spainis: zaļi krāsots un apkārt divas dzeltenas svītras!" Otrs: „Bet manam tēvam ir tāds, kam rakstīts virsū: „Zagts Tirzas krogā". (Lai spaiņus nezagtu Tirzas krodznieks uz tiem licis uzkrāsot minēto uzrakstu.)