Sēdēja reiz vecītis pie upes. Makšķerēja. Pagāja stunda, divas, nekas neķērās. Beigās izdodas noķert sīku asarīti.
Nūū...zin, ka neiet, ta neiet. Attaisīja polšu un izdzēra. Vienu malku ielēja asarītim, mutē iesprauda maizes gabalu un atlaida. Joka pēc iemeta vēlreiz - ja nu tomēr. Un te pēkšņi sāka ķerties, tā vienu pēc otras, vienu pēc otras. Iet vecītis mājās, divi spaiņi pilni ar zivīm.
Zivis: - Asaris mūs piečakarēja, tipa - dod dzert, uzkost un vēl atlaiž.
***
Zariņš tiek apsūdzēts Mersedesa zādzībā, bet pēc ilgas tiesāšanās tiesa viņu attaisno.Tās pašas dienas vakarā Zariņš ierodas pie tiesneša un lūdz,lai tiek apcietināts nelietīgais advokāts, kas viņu aizstāvēja.
- Kādēļ? Viņš taču panāca jūsu attaisnošanu. Par ko gan lai es viņu arestēju?
- Jūsu Godība,man nebija naudas,lai samaksātu par viņa pakalpojumiem,tādēļ viņš kā kompensācijai paņēma manu mašīnu,ko es biju nozadzis.