Tā runā Latvijas armijā:
- Autobusu nebūs! Būs divi ZILi - viens ZILs un viens KAMAZs.
- Automātu liekiet uz labās rokas ceļa.
- Kačāties vajag, kačāties! A to ienaidniekam ar integrāli pa galvu neiedosi!
- Bundziniek! Spēlē valsts himnu!
- Veļu jūs saņemsiet tieši tikpat baltu, tikai zilu.....
- Kad es saku, jums jāsveicina katrs sūds, sākot ar mani......!!!
- Kaujas pilsētā, tie jums nav te lauki, tāpēc, es saku, vajag nevis tranšejas būvēt, bet barikādes rakt!
- Lielākā daļa pasaules automobiļu ir inomarkas.
- Mobilais štābs, kursant, ir ar maskēšanās tīklu apvilkts, lai bumba nezin, kur krīt.
- Armijā vainīgs ir nevis tas, kas vainīgs, bet tas, ko nozīmēs.
- Armijā jūs modinās un aizmidzinās ar signālu.
- Armijā rupji nelamājas, armijā tā runā.
- Armijā daudz kas ir neskaidrs, a za to viss ir pareizi. - A vot domāt tieši nevajag, ja!
- A jūs, kursant, pat ar ausi nepamirkšķinājāt.
- Kaprāli, beidziet tēlot gudro, a dzīvē nekas nav tā kā īstenībā.
- Uzbrukuma signāls - trīs zaļi svilpieni.
- Šeit, vot, strāva iet, iet, iet, vēl iet......un šeit, vot, viņa pārvēršas spriegumā.
- Ha, a kāds ir kādreiz redzējis Bahu pie klavierēm? Nu tad klusējiet.
- A jūs, ierindniek, stāvat sardzē sēžot, ja?
- A nu ka, tūlīt aizver muti un pasaki, kur biji?
- Un tagad, kursanti, iepriekš teikto paskaidrošu vārdiem....
- Pašiem jāstrādā, pašiem! A to redzēsiet, karš atnāks, un tad leitnants Aleksandrovs tur blakus nebūs, nē.