Joku asorti jeb veselīga smieklu deva jautrākai dienai (09.09.2020)11

Pārpratums.

Šorīt samiegojies netīšām uzvārīju kafiju enerģijas dzērienā. Pēc stundas brauciena pa šoseju attapos, ka esmu aizmirsis mājās mašīnu!

***

Nav cienīgi!

Pārmest vīrietim trūkumus nav sievietes cienīgi. Vīrietis jāpieņem tāds, kāds viņš ir, paklusām meklējot citu.

***

Iespēja.

Kāpēc nēsāt masku, ja var valkāt parandžu? Tā ne tikai pasargās no vīrusa, bet arī noslēps pašizolācijas laikā radušos ķermeņa formas defektus.

Ne visiem!

Skatīdamies uz savu novecojušo, apresnējušo, nesmuko, dumjo un nevīžīgo sievu, Jānis domāja: grēks sūdzēties, vecpuišiem pat tādas nav!

***

Lokālais covid tests - ...

... - katru rītu paostīt vīram padusi, lai pārliecinātos, vai av pazudusi oža.

***

Sakarība.

Jo skaistāk dzied lakstīgalas, jo vairāk darba stārķiem.

Zeltgalvītis

Mazais syla zaltgalvīts skrēja car medinīkim, kuri sakruovuši gunkuri, cepja brīdi. Nūtupīs tyvuokā zorā, pasabreinuoja, pagrūzīja mozū galviņu un skaisti aizdzīduoja: “Pīci mani gyva, Seši manis naapēdja.

Treis ass sadaga ūzūla molkas, Cikom mani capynuoja, Cikom mani svylynuoja.” Un šū dzīsmiņu vēļ nyu jis dzīd.

***

Zoss valoda

Zoss saka uz cilvēku bērniem: “Re, re, kur grāmata! Re, re, kur grāmata!” Bet kad zosu bars nodomājis paslepen labībā iet, tad tās runā: “Pa div’ pie viena! (labības stiebra).

Pa div’ pie viena!” Labībā nonākušas, saka turpretim otrādi: “Katra pie viena, katra pie viena!”

Grozgalvis

Grozgalvis (griezgalvis, tītiņ&scaron😉 ielaidies mājās, kur patlaban gani durvju priekšā azaidu ēduši. Bet saimniece, skopule, nemaz nepielējusi putrai pienu. Ēduši, ēduši, uz vienu reizi sāks tikai ganu meita aurēt: “Piena, piena! – piena putrai!”

To grozgalvis ielicis cienā, un gribējis jau aizlaisties, te pamanījis, ka saimnieks namā alu dara. Kamēr tur skatījies, atnācis kaimiņš, prasīdams saimniekam, kam šodien alu darot? “Rīt’ Miķēlis!” saimnieks atbildējis.

Un, re, nu grozgalvis arī tos vārdus vēl piemācījies. Tādēļ tam divas dziesmas pavasarī: “Piena, piena! – piena putrai!” un rudenī: “Rīt’ Miķēlis, rīt’ Miķēlis!”

Vīstiķis

Vistiķis (vītītes kauķis) ieraudzījis jaunu puisi ecējam. Ielaidies sīkos smalkos krūmos paslēpties un nu tikai klausījies, kā puisis trallinājis, visādi izlocīdams svilpojis.

Mēģinājies puisim pakaļ un tā no tā laika palicis pie tādas dziesmas, pie tādas ierašas: arvienu sīkos krūmos uzturēties un liegi, čukstoši pasvilpot.

***

Vālodze

Vālodze skrējusi uz Daugavu no laiviniekiem dziesmas mācīties; bet, par nelaimi, tobrīd neviens nedziedājis. Nu laidusies atpakaļ un ieraudzījusi tādu gabalu taļāk vecīti upmalā guļam.

Pieskrējusi klāt un paknābusi, lai celtos augšām; bet, are, kur nu celsies: bijis noslīcis. Nu dusmojusies pati uz sevi, ka tādu knābājusi, sacīdama: “Iemests ņerms Daugavā — sapuvis, apēdu, vē, vē!”

Zīle

Zīle nolaidusies pagalmā, staba galā, un skatījusies, kur meitas, vai nedziedās? Bet pieaugušie visi bijuši pie darba; tikai divi bērni, saimnieces puika un kalpa puika, tikmēr dzīvojušies, kamēr sanīdušies.

Kalpa puika saķēris mazāko pie matiem un plūkdams saucis: “Čī, čī!” Pašu laiku arī saimniece pārradusies. Zīlīte nometusies saimniecei pie kājām, knābusi un stāstījusi: “Čī, čī!” kā bērni uzvedušies. Tādēļ viņa vēl šodien pārnākdama pastāstot kādas jaunas ziņas.

***

Baltais rubenis

Baltais rubenis aizlaidies gana puikas stabuli noklausīties; bet tai dienā puikam tikai terkšķeles bijušas rokā. Rubenis ieklausījies tas pašas un aizlaidies terkšķēdams.

Melnais teteris

Melnais rubenis (teteris) ieskrējis namā, kur patlaban gaļa, riņķī griezdamās, stipri mutuļodama, vārījusies. Tas šim brīnum paticis, tādam nemierniekam, tūliņ steidzies purva malā, kur neviens neredz, un smiedamies sācis tikai riņķī griezties, vēl sauk-dams: “Bur, bur, bur, bur!”

***

Cīrulis

Viens puisis gribējis pakārties, cīrulis skrējis garām, redzējis to un saucis: “Drīz būs, drīz būs!” Tā tad arī palikusi cīruļa dziesma.

Pelēkais čakstēns

Pelēkais (mazais) čakstēns ieskrējis mājās, kad patlaban saimniece dzenājusi vistas no lecekļa, saukdama: “Tiš perēt, tiš perēt!” Čakstēns domājis, ka uz viņu sacīts, tādeļ steigšus vien pūtis atpakaļ savā pereklī. Bet par to laiku dzeguzes mātīte, nekauņa, iegūlusies čakstēna pereklī un dējusi, kā savās majās.

Čakstēns palicis dusmīgs, uzsaukdams: “Tiš perēt, tiš perēt!” Dzeguze daudz neko nemodusi, atbildējusi mierīgā prātā: “Kas kūkos, kas kūkos?” un aizlaidusies, it kā nekas nebūtu no-ticis. Tādēļ vēl šo baltu dienu čakstēna tēviņš, kamēr mātīte perē, dzenājot dzeguzi: “Tiš perēt!” lai neiedētu atkal olu viņa pereklī.