Joku asorti jeb veselīga smieklu deva jautrākai dienai (10.07.2020)10

Kā kuras tautas pārstāvji iet ciemos:..
Anglis, ar savu pieklājību,
francis ar savu sievu,
krievs ar šņabi,
latvietis ar puķēm,
žīds ar torti...

Kā nu kurš iet mājās:
anglis ... ar savu (viņam saprotamo) pieklājību
francis ... ar cita sievu
krievs ..ar zilu aci
latvietis ... pieēdis pilnu vēderu
žīds.. ar to pašu torti...

Ko katrs domā ejot mājās:
anglis ..viss bija solīdi??..
francis ..ar kuru mana sieva aizvilkās?...
krievs ... vodkas bija par maz un kauties viņš neprot, bļjatj...
latvietis ... vai tiešām visu pagaršoju??
žīds ... pie kā vēl aiziet ciemos??

Dzīvi vajag nodzīvot tā, lai par to zinātu Google, taču nekādā gadījumā YouTube.

***

- Cikos būsi mājās?
- Vai nebūtu pēdējais laiks atcerēties, ka piektdienās es mājās nāku sestdien!

***

Divi gliemeži aplaupījuši bruņurupuci. Policija pratina bruņurupuci:
- kā izskatijās zagļi?
- ak Dievs viss notika tik ātri.

***

Dēliņš tēvam:
- Tēt, kur mēs tik vēlu ejam?
Tēvs:
- Dēliņ, mēs ejam uz automašīnu stāvvietu. Mašīnītes pa dienu ir daudz braukājušas, nogurušas, grib gulēt, bet nav neviena, kas viņām novelk kurpītes.

Agrs rīts, "братва" atgriežas no nakts uzdzīves. Te pēkšņi no tumsas nemanīts priekšā velosipēdists. Auto pa labi, pa kreisi, nobremzē, satraukums, visi izlec no auto, notriec nabaga velosipēdistu gar zemi: "Nu tu esi ieberzies, gādā naudu!". "Tūlīt!" - tā velosipēdists, brītiņu čamdījies pa mugursomu, izvelk "kalašnikovu" un daža reizītes izšauj gaisā - "Gulties!!!". Huļigāni nokrīt zemē. Tad velosipēdists nokomandē: "Tagad divās rindās stāties un pirmā atsūkā otrajai, tad mainās un atkārto lietišķo procesu." Notiek "bratanu" savstarpēja apmierināšanās. "Tagad visiem gar zemi un gaidiet savu nāvi!" - tā velosipēdists vēl pāris "kārtiņas" no "kalašņikova" izšaudams. Iestājas klusums, gaidīšana. Pēc minūtēm desmit viens no "brataniem" paceļ galvu - nav neviena. Tad nu visi pieceļas un spriež - "Kādēļ gan viņš mūs nenošāva?". Tad viens dziļdomīgi saka: "... мы же БРАТВА!"

Kijevas tortes recepte!

Aizejot no mājas, sieva saka vīram: „ plkst.11:05 pa radio pārraidīs Kijevas tortes recepti. Neaizmirsti to pierakstīt... ” Vīrs paēda, izdzēra 2 glāzes vīna, paņēma papīru un gatavojās pierakstīt. Pēc noteikta laika vīrs ieslēdza radio, bet neuzmanības dēļ radio palika starp Kijevas un Maskavas viļņiem! Šajā laikā no Maskavas pārraidīja rīta vingrošanu, bet no Kijevas – tortes recepti! Vīrs to visu, protams, pierakstīja, kas izklausās šādi:

Pacel uz augšu kājas, starp tām ieber miltus, un labi samaisa. Pēc tam ielej pusglāzi ūdens, kājas paliek plecu platumā un noliecas uz leju! Nomazgāt ūdenī olas, pēc tam nogulties uz grīdas un kult olas tik ilgi, kamēr tās sāk putot. Elpošanai jābūt dziļai un vienmērīgai. Pēc palēcieniem uz vietas jāpārbauda vai pie olām nav palikušas čaumalas. Tālāk dziļi ievelkot elpu, visu šo sajauc un uzliek uz lēnas uguns cepties. Pēc 10 min. Izņem ārā un paberzē ar slapju dvieli. Tad var apģērbties un torte ir gatava!

Sieva mājās iet pa koridoru, skatās - atejā gaisma atstāta degam. Pieiet, nodzēsh.
- āā! āah! - uz poda sedosais vīrs sāk necilvecigi blaut.
Sieva nobistas, iesledz gaismu atpakal.
- Uhhh! - vīrs atviegloti nopusas - Fū, un es jau domāju, ka acis no pieres izsprāga.

***

Strīds par to, kas ir mīlestība.
Profesors:
- Mīlestība ir slimība, no kuras cilvēks nonāk gultā.
Ārsts:
- Kas nu tā par slimību, ja neviens negrib ārstēties? Nē,
mīlestība ir darbs.
Direktors:
- Kas nu tas par darbu, ja galvenais orgāns stāv? Nē, mīlestība ir
process.
Advokāts:
- Kas nu tas par procesu, ja abas puses ir apmierinātas? Nē,
mīlestība ir māksla.
Gleznotājs:
- Kas nu tā par mākslu, ja to var kurš katrs? Nē, mīlestība ir
zinātne.
Profesors:
- Kas nu tā par zinātni, ja students var, bet es ne?

***

Acu Ārstam uz apaļu jubileju poliklīnikas vaditājs dāvina profesijas simbolu - lielu, dekoratīvu stikla aci. Piepeši dāvanas pasniegšanas svinīgumu pātrauc histēriski smiekli. Izbrīnītie kolēģi jautā smējējam par viņa reakcijas iemeslu.
- Ai, nu nevarēju noturēties. Es atcerējos, ka pēc nedēļas apaļa jubileja gaidāma mūsu ginekologam.

Saki jel, kāda starpība gan ir starp pirmo un pēdējo mīlu?»
- «Kā, — vai tad tu to nezini? Par pirmo mīlu taču vienmēr domā, ka tā ir pēdējā, un par pēdējo, ka taisni tā ir pirmā»

***

Vari apsveikt mani! Šodien pēcpusdienā Jānis mani lūdza, lai kļūstu viņa sieva».
- «Tas mani nemaz nepārsteidz. Viņš vakar man lūdza to pašu, un kad es viņam atbildēju «nē», viņš uztraucies teica, ka tagad esot spējīgs izdarīt vislielāko muļķību»

***

Sieva: «Rītdien paliek divdesmit pieci gadi, kopš mēs apprecējāmies, es kaušu vistu».
Vīrs: «Ak, lai taču paliek, tas nabaga putniņš tur nav vainīgs».

Viņa: «Dažos Āfrikas apgabalos vīrs savu sievu sākot iepazīt tikai pēc kāzām!»
Viņš: «Kāpēc Tu domā, ka tā tas ir tikai Āfrikā?»

***

Vai Jūs ziniet filmu: «Skaistas sievietes vēlēšanās?»
- «Nē, filmu es nezinu, — bet tās vēlēšanās gan!»

***

«Mammu», prasa jaunākais savai mātei, «kas ir erotika?»
«Nu kā lai es to zinu!», māte atsaucas. «Esmu uzaudzinājusi piecus bērnus, kur tad lai būtu vēl ņēmusi laiku, nodarboties ar tādiem niekiem kā erotika».

Pirms Garijs Kasparovs šahā uzvarēja datoru, viņš jau bija uzvarējis gludekli, gāzes plīti un tosteri, kā arī vienojies par neizšķirtu ar veļasmašīnu.

***

Jaunkundze taujā savai daudz pieredzējušai paziņai:
- Tu tici ka mīlestība var būt mūžīga?
- Protams, mainās tikai partneri.

***

Piezvanīju vīram. Jautāju: Vai tu mani ļoti mīli?
Saņēmu atbildi: Pērc!
Lūk, kas ir īsta precētu cilvēku saprašanās.

***

Ir taču tik patīkami pēc smagas darba dienas pārnākt mājās, kur tevi gaida tavi mīļie - rijamais un ātrgaitas
internets.