Kaut kur ap dienas vidu, vīrelis pamostas ar šausmīgām paģirām.
Lēnām, lēnām pieceļas, ļoti ilgi meklē čības, lēnām tās uzvelk un tad knapi dzīvs pieceļas un dodas uz virtuves pusi.
Pa ceļam, no papagaiļa būra noņem pārklāju, ieiet virtuvē, paņem no ledusskapja alu, turpat uz vietas to lēnām ar baudu izdzer un iet atpakaļ.
Ejot garām papagaiļa būrim, atkal to apsedz ar pārklāju, ieliekas gultā un iemieg.
Balss no būra:
- Vienkārši ah@..enno diena pagāja.
***
Krievs, amerikānis un japānis norunā, ka tas, kurš iemācīs pērtiķi runāt, saņems lielu naudas balvu. Pēc kāda laika visi satiekas, saved savus pērtiķus un sāk demonstrējumus.
Amerikāņa pērtiķis dejo, taisa visādus pigorus, bet nerunā.
Japāņa pērtiķis māk strādāt ar datoru, bet nerunā.
Iznāk krievs ar pērtiķīti-maziņu, maziņu, vājiņu, vājiņu, un tas knapi stāv kā nabadziņš...
Komisija jautā:
-Ar ko jūs viņu barojat, ka viņš tik izkāmējis?
Krievs:
-Nu, banānus, mandarīnus dodam, vārdu sakot, visādus gardumus!
Pērtiķītis skumīgi paskatās uz viņu un tikpat skumji pasaka:
-Kā nav kauna melot?!
Tā krievs dabūja balvu.